IT var būt gandrīz neauglīgs runāt cik cīnīties pret kārdinājumu, sašķeltības, apjukuma, apspiešanas un citām vētrām, ja vien mums nav nesatricināmas pārliecības par Dieva mīlestība priekš mums. Tas ir o konteksts ne tikai šai diskusijai, bet arī visam Evaņģēlijam.
Mēs mīlam, jo viņš mūs vispirms mīlēja. (1. Jāņa 4:19)
Un tomēr tik daudzus kristiešus kavē bailes... bailes, ka Dievs viņus nemīl “tik ļoti” viņu kļūdu dēļ; bailes, ka Viņš patiešām nerūpējas par viņu vajadzībām; bailes, ka Viņš vēlas sagādāt viņiem lielas ciešanas “dvēseļu dēļ” utt. Visas šīs bailes ir viena: ticības trūkums Debesu Tēva labestībai un mīlestībai.
Šajos laikos tu jābūt ir nesatricināma paļaušanās uz Dieva mīlestību pret jums… īpaši tad, kad viss atbalsts sāks sabrukt, ieskaitot Baznīcas atbalstu kā mēs to zinām. Ja esat kristīts kristietis, tad jūs esat apzīmogots ar "Visa garīgā svētība debesīs" [1]Ef 1: 3 kas nepieciešami jūsu pestīšanai, galvenokārt ticības dāvana. Bet šai ticībai var uzbrukt, pirmkārt, mūsu pašu nedrošība, kas veidojas mūsu audzināšanas, sociālās vides, sliktas Evaņģēlija pārraides dēļ utt. Otrkārt, ticībai pastāvīgi uzbrūk ļaunie gari, tie kritušie eņģeļi, kuri lepnuma un greizsirdības dēļ ir apņēmības pilns vismaz redzēt jūs nožēlojamu un, augstākais, redzēt jūs mūžīgi atšķirtu no Dieva. Kā? Caur meliem, sātaniski meli, kas caururbj sirdsapziņu kā ugunīgas šautriņas ar apsūdzībām un riebumu pret sevi.
Lūdziet, lasot šos vārdus, lai baiļu važas nokristu un akluma zvīņas tiktu noņemtas no jūsu garīgajām acīm.
DIEVS IR MĪLESTĪBA
Mans dārgais brālis un māsa: kā jūs varat skatīties uz krucifiksu, uz kura karājas mūsu Pestītājs, un šaubāties, ka Dievs ir iztērējis sevi mīlestībā pret jums, ilgi pirms jūs Viņu pazināt? Vai kāds var pierādīt savu mīlestību, ne tikai atdodot savu dzīvību par jums?
Un tomēr mēs kaut kā šaubāmies, un ir viegli saprast, kāpēc: mēs baidāmies no mūsu grēku soda. Svētais Jānis raksta:
Mīlestībā nav baiļu, bet pilnīga mīlestība izdzen bailes, jo bailes ir saistītas ar sodu, un tāpēc tas, kurš baidās, vēl nav pilnīgs mīlestībā. (1. Jāņa 4:18)
Mūsu grēks mums, pirmkārt un galvenokārt, saka, ka mēs neesam perfekti mīlestībā pret Dievu vai tuvāko. Un mēs zinām, ka Debesu savrupmājas ieņems tikai “ideāls”. Tāpēc mēs sākam krist izmisumā. Bet tas ir tāpēc, ka esam pazaudējuši no redzesloka Jēzus neticamo žēlastību, kas atklājās galvenokārt caur svēto Faustīnu:
Mans bērns, zini, ka lielākie šķēršļi svētumam ir drosme un pārspīlēta trauksme. Tas atņems jums iespēju praktizēt tikumu. Visiem kopā apvienotajiem kārdinājumiem nevajadzētu pat īslaicīgi traucēt jūsu iekšējo mieru. Jutīgums un drosme ir pašmīlības augļi. Jums nevajadzētu kļūt drosmīgam, bet censties likt Manai mīlestībai valdīt jūsu pašmīlības vietā. Uzticies, mans bērns. Neaizmirstiet, atnākot uz apžēlošanu, jo es vienmēr esmu gatavs jums piedot. Cik bieži jūs to lūdzat, jūs slavējat Manu žēlastību. Sākot noJēzus Sv. Faustīnai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1488
Redziet, sātans saka, ka tāpēc, ka esat grēkojis, jums ir liegta Dieva mīlestība. Bet Jēzus saka: tieši tāpēc, ka tu esi grēkojis, tu esi lielākais kandidāts uz Viņa mīlestību un žēlastību. Un patiesībā vienmēr, kad tu tuvojies Viņam, lūdzot piedošanu, tas Viņu neapbēdina, bet gan slavina. Tas ir tā, it kā tajā brīdī jūs padarītu visas Jēzus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos tā vērtas, tā sakot. Un visas Debesis priecājas, jo tu, nabaga grēcinieks, esi atgriezies vēl vienu reizi. Redzi, Debesis skumst visvairāk, kad tu atmest— nevis tad, kad tu grēko tūkstošreiz aiz nespēka!
…debesīs būs lielāks prieks par vienu grēcinieku, kas nožēlo grēkus, nekā par deviņdesmit deviņiem taisnajiem, kuriem nav vajadzīga grēku nožēla. (Lūkas 15:7)
Dievs nekad nenogurst mums piedot; mēs esam tie, kas nogurst meklēt viņa žēlastību. Kristus, kurš lika mums piedot viens otram “septiņdesmit reiz septiņi” (Mt 18:22), ir devis mums savu piemēru: viņš mums ir piedevis septiņdesmit reiz septiņas reizes. Atkal un atkal viņš mūs nes uz saviem pleciem. Neviens nevar mums atņemt cieņu, ko mums piešķīrusi šī neierobežotā un nezūdošā mīlestība. Ar maigumu, kas nekad nepieviļ, bet vienmēr spēj atjaunot mūsu prieku, viņš ļauj mums pacelt galvu un sākt no jauna. Nebēgsim no Jēzus augšāmcelšanās, nekad nepadosimies, lai nāk, kas gribēs. Lai nekas vairāk neiedvesmo kā viņa dzīve, kas mudina mūs uz priekšu! - pāvests francis, Evangelii Gaudium, n. 3. lpp
"Bet es esmu briesmīgs grēcinieks!" tu saki. Nu, ja jūs esat briesmīgs grēcinieks, tas ir iemesls lielākai pazemībai, bet nav mazāka paļāvība uz Dieva mīlestību. Klausieties Sv. Pāvilu:
Esmu pārliecināts, ka nedz nāve, nedz dzīve, nedz eņģeļi, nedz valdība, nedz tagadnes, nedz nākotnes lietas, nedz spēki, nedz augstums, nedz dziļums, nedz arī kāds cits radījums nespēs mūs nošķirt no Dieva mīlestības Kristū Jēzus, mūsu Kungs. (Rom 8: 38-39)
Pāvils arī mācīja, ka ”grēka alga ir nāve”. [2]Rome 6: 23 Nav briesmīgākas nāves par grēka izraisīto nāvi. Un tomēr pat šī garīgā nāve, saka Pāvils, nevar mūs šķirt no Dieva mīlestības. Jā, nāves grēks var mūs šķirt no svētdarošā žēlastība, bet nekad no Dieva beznosacījuma, neaprakstāmas mīlestības. Tāpēc svētais Pāvils var teikt kristietim: “Priecājieties Kungā vienmēr. Es teikšu vēlreiz: priecājieties! [3]Filipīnas 4: 4 Jo pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanās, kurš samaksāja mūsu grēku algu, vairs nav pamata baidīties, ka jūs neesat mīlēts. "Dievs ir mīlestība." [4]1 Džons 4: 8 Nevis “Dievs mīl”, bet Dievs IR mīlestība. Tā ir Viņa būtība. Viņam tas nav iespējams nav mīlēt tevi. Varētu teikt, ka vienīgais, kas uzvar Dieva visvarenību, ir Viņa paša mīlestība. Viņš nevar nav mīlestība. Bet tā nav kaut kāda akla, romantiska mīlestība. Nē, Dievs redzēja skaidri ko Viņš darīja, kad Viņš radīja tevi un mani pēc Viņa tēla ar spēju izvēlēties labo vai ļauno (kas padara mūs brīvus mīlēt vai nemīlēt). Tā ir mīlestība, no kuras radās tava dzīve, kad Dievs vēlējās tevi radīt un tad pavērt tev ceļu, lai piedalītos Viņa dievišķajās īpašībās. Tas ir, Dievs vēlas, lai jūs piedzīvotu Mīlestības bezgalību, kas Viņš ir.
Klausieties, kristietis, jūs, iespējams, nesaprotat katru doktrīnu vai neaptverat katru ticības teoloģisko niansi. Bet ir viena lieta, kas, manuprāt, Dievam ir nepanesama: ka tev jāšaubās par Viņa mīlestību.
Mans bērns, visi tavi grēki nav ievainojuši Manu Sirdi tik sāpīgi, kā to dara tavs pašreizējais neuzticības trūkums, ka pēc tik daudziem Manas mīlestības un žēlastības centieniem tev joprojām vajadzētu šaubīties par Manu labestību. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1486
Tam vajadzētu likt jums raudāt. Tam vajadzētu likt jums nokrist ceļos un vārdos un asarās atkal un atkal pateikties Dievam, ka Viņš ir tik labs pret jums. Ka tu neesi bārenis. Ka tu neesi viens. Viņš, kas ir Mīlestība, nekad nepametīs jūsu pusi, pat ja jūs atkārtoti neizdosies.
Jums ir darīšana ar žēlsirdības Dievu, kuru jūsu posts nevar izsmelt. Atcerieties, ka es nepiešķīru tikai noteiktu skaitu apžēlošanas… nebaidieties, jo jūs neesat viens. Es vienmēr jūs atbalstu, tāpēc paļaujieties uz Mani, cīnoties, nebaidoties no nekā. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1485, 1488
Vienīgais, no kā jums vajadzētu baidīties, ir atrast šīs šaubas savā dvēselē, kad nomirstat un saskaraties ar savu Tiesnesi. Nebūs nekādu attaisnojumu. Viņš ir sevi izsmēlis, mīlot tevi. Ko Viņš vēl var darīt? Pārējais pieder jūsu brīvai gribai, jūsu neatlaidībai, lai noraidītu melus, ka jūs neesat mīlēts. Visas debesis šovakar kliedz tavu vārdu, priekā kliedzot: “Tu esi mīlēts! Tu esi mīlēts! Tu esi mīlēts!" Pieņemiet to. Tici tam. Tā ir Dāvana. Un atgādiniet sev par to katru minūti, ja jums tas ir nepieciešams.
Lai neviena dvēsele nebaidās Man tuvoties, kaut arī tās grēki būtu kā koši... Es nevaru sodīt pat vislielāko grēcinieku, ja viņš vēršas pie Manas līdzjūtības, bet gluži pretēji, Es viņu attaisnoju Savā neizdibināmajā un neizdibināmajā žēlastībā. Jūsu posts ir pazudis Manas žēlsirdības dziļumos. Nestrīdieties ar Mani par savu nožēlojamību. Tu man sagādāsi prieku, ja nodosi man visas savas nepatikšanas un bēdas. Es sakrāšu tev Savas žēlastības dārgumus. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1486, 699, 1146, 1485
Un tāpēc, ka tu esi mīlēts, mans dārgais draugs, Dievs nevēlas, lai tu grēkotu, jo, kā mēs abi zinām, grēks mums patiešām rada visa veida nelaimi. Grēks ievaino mīlestību un izraisa nekārtības, aicina visu veidu nāvi. Tās sakne ir neuzticēšanās Dieva aizgādībai — ka Viņš nevar sniegt man to prieku, kādu es vēlos, un tāpēc es pievēršos alkoholam, seksam, materiālām lietām, izklaidei utt., lai aizpildītu tukšumu. Bet Jēzus vēlas, lai tu Viņam uzticētos, atklājot Viņam savu sirdi un dvēseli un patieso stāvokli.
Nebaidies no sava Pestītāja, grēcīgā dvēsele. Es veicu pirmo soli, kas nāk pie jums, jo zinu, ka pats nespēj sevi pacelt pie manis. Bērniņ, nebēg no sava Tēva; esiet gatavs atklāti sarunāties ar savu žēlsirdības Dievu, kurš vēlas pateikt apžēlošanas vārdus un izrotāt jums savas žēlastības. Cik dārga man ir tava dvēsele! Es esmu uzrakstījis tavu vārdu uz savas rokas; jūs esat iegravēts kā dziļa brūce Manā sirdī. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1485
Jo lielāki grēcinieki esam, jo dziļākas brūces esam Kristus sirdī. Bet tā ir brūce Viņa sirds tas tikai liek Viņa mīlestības un līdzjūtības dziļumiem izplūst vēl vairāk. Jūsu grēks nav Dieva klupšanas akmens; tas ir klupšanas akmens tev, tavam svētumam un līdz ar to arī laimei, bet Dievam tas nav klupšanas akmens.
Dievs pierāda savu mīlestību pret mums ar to, ka Kristus par mums nomira, kad mēs vēl bijām grēcinieki. Cik daudz vairāk tad, tā kā tagad esam attaisnoti ar Viņa asinīm, mēs caur Viņu tiksim izglābti no dusmām. (Romiešiem 5:8-9)
Dvēseles vislielākā nožēlojamība mani neapgrūtina ar dusmām; bet drīzāk Mana Sirds tiek virzīta uz to ar lielu žēlastību. —Jēzus Sv. Faustinai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1739
Un tāpēc ar šo pamatu, šo kontekstu, turpināsim lūgt Dieva gudrību dažos nākamajos rakstos, lai palīdzētu mums tikt galā ar citām vētrām, kas mūs uzbrūk šīs Lielās vētras vidū. Jo, tiklīdz mēs zinām, ka esam mīlēti un ka mūsu neveiksmes nemazina Dieva mīlestību, mums būs pārliecība un jauni spēki, lai atkal pieceltos gaidāmajā cīņā.
Tas Kungs jums saka: Nebaidieties un nebaidieties, redzot šo milzīgo pulku, jo cīņa nav jūsu, bet gan Dieva... Uzvara, kas uzvar pasauli, ir mūsu ticība. (2. Laiku 20:15; 1. Jāņa 5:4)
Vai jūs atbalstītu manu šī gada darbu?
Svētī tevi un paldies.
Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
