II DAĻA - Sasniegt ievainotos
WE ir novērojuši strauju kultūras un seksuālo revolūciju, kas piecu īsu gadu desmitu laikā ir iznīcinājusi ģimeni, jo šķiršanās, aborts, laulības atkārtota definēšana, eitanāzija, pornogrāfija, laulības pārkāpšana un daudzas citas slimības ir kļuvušas ne tikai pieņemamas, bet arī uzskatāmas par sociālām “labām” vai "pa labi." Tomēr seksuāli transmisīvo slimību, narkotiku lietošanas, alkohola pārmērīgas lietošanas, pašnāvību un arvien pieaugošo psihozes epidēmija stāsta citu stāstu: mēs esam paaudze, kas asiņo no grēka sekām.
Šajā kontekstā pāvests Francisks tika ievēlēts. Tajā dienā stāvot uz Svētā Pētera balkona, viņš neredzēja a 
ganības pirms viņa, bet kaujas lauks.
Es skaidri redzu, ka šodien Baznīcai visvairāk nepieciešama spēja dziedēt brūces un sildīt ticīgo sirdis; tam nepieciešams tuvums, tuvums. Es uzskatu Baznīcu kā lauka slimnīcu pēc kaujas. Ir bezjēdzīgi jautāt nopietni ievainotam cilvēkam, vai viņam ir augsts holesterīna līmenis un par cukura līmeni asinīs! Jums ir jādziedē viņa brūces. Tad mēs varam runāt par visu pārējo. Dziedē brūces, dziedē brūces ... Un jāsāk no pamatiem. —POPE FRANCIS, intervija vietnē AmericaMagazine.com, 30. gada 2013. septembris
VISA PERSONA VAJADZĪBAS
Bieži vien Jēzus vērsās pie savas zemes kalpošanas: sniedza tiešās cilvēku brūces un vajadzības, kas savukārt sagatavoja augsni Evaņģēlijam:
Lai kādos ciemos, pilsētās vai laukos viņš būtu ienācis, viņi slimniekus nolika tirgus laukumos un lūdza, lai viņi pieskaras tikai viņa apmetņa pušķim; un tik daudz, cik tam pieskārās, tika dziedināti ... (Atzīmējiet 6: 56)
Jēzus arī saviem mācekļiem skaidri norādīja, ka viņš nav tikai brīnumdaris - dievišķs sociālais darbinieks. Viņa misijai bija dziļāks eksistenciālāks mērķis: dvēseles dziedināšana.
Man jāsludina labā vēsts par Dieva valstību, jo šim nolūkam esmu sūtīts. (Lūkas 4:43)
Tas ir, vēstījums ir būtisks. Doktrīna ir svarīga. Bet kontekstā mīlestība.
Darbi bez zināšanām ir akli, un zināšanas bez mīlestības ir sterili. —POPE BENEDIKTS XVI, Caritas in Veritate, n. 30. lpp
PIRMĀ PIRMAIS
Pāvests Francisks nekad nav teicis vai pat domājis, ka doktrīna nav svarīga, kā daži domā. Viņš piebalsoja Pāvilam VI, sakot, ka Baznīca pastāv evaņģelizācijas nolūkos. [1]sal. Pāvests Pāvils VI, Evangelii Nuntiandi, n. 24
... kristīgās ticības nodošana ir jaunās evaņģelizācijas un visas Baznīcas evaņģelizācijas misijas mērķis, kas pastāv tieši šī iemesla dēļ. —POPE FRANCIS, Bīskapu sinodes ģenerālsekretāra 13. kārtējā padome, 13. gada 2013. jūnijs; vatican.va (mans uzsvars)
Tomēr pāvests Francisks ir izdarījis smalku, bet kritisku punktu gan savā rīcībā, gan piezīmēs: evaņģelizācijā, pastāv patiesību hierarhija. Būtiskā patiesība ir tā sauktā kerigma, kas ir “pirmais paziņojums” [2]Evangelii Gaudium, n. 164. lpp no “labajām ziņām”:
… Pirmajam sludinājumam jāskan atkal un atkal: “Jēzus Kristus tevi mīl; viņš atdeva savu dzīvību, lai jūs izglābtu; un tagad viņš katru dienu dzīvo jūsu pusē, lai jūs apgaismotu, stiprinātu un atbrīvotu. ” - pāvests francis, Evangelii Gaudium, n. 164. lpp
Pateicoties mūsu vēstījuma, rīcības un liecības vienkāršībai, vēlmei uzklausīt, būt klāt un ceļot kopā ar citiem (pretstatā “evaņģelizācijas vadībai”), mēs Kristus mīlestību padarām klātesošu un taustāmu, it kā dzīvās straumes plūda no mums iekšienes, no kuras drīkst dzert izžuvušas dvēseles. [3]sal. Jāņa 7:38; redzēt Living Wells Šāda veida autentiskums patiesībā rada slāpes pēc patiesības.
Labdarība nav pievienots papildinājums, piemēram, pielikums ... tā viņus iesaista dialogā jau no paša sākuma. —POPE BENEDICTS XVI, Caritas in Veritate, n. 30. lpp
Tieši šo evaņģelizācijas redzējumu pravietiski izsauca kāds kardināls neilgi pirms viņa ievēlēšanas par 266. pāvestu.
Evaņģelizēt nozīmē Baznīcas vēlmi iznākt no sevis. Baznīca ir aicināta iznākt no sevis un doties uz perifērijām ... pie grēka, sāpju, netaisnības, nezināšanas, iztikšanas bez reliģijas, domāšanas un visa ciešanas noslēpuma. Kad Baznīca neiznāk no sevis, lai evaņģelizētu, viņa kļūst par sevi un pēc tam saslimst ... Baznīca, kas atsaucas uz sevi, tur Jēzu Kristu sevī un neļauj viņam iznākt ... Domājot par nākamo pāvestu, viņam jābūt cilvēks, kurš no Jēzus Kristus apcerēšanas un pielūgšanas palīdz Baznīcai nonākt eksistenciālās perifērijās, kas palīdz viņai būt auglīgai mātei, kura dzīvo no saldā un mierinošā evaņģelizācijas prieka. —Kardināls Horhe Bergolio (POPE FRANCIS), Sāls un gaismas žurnālslpp. 8. izdevums, 4. izdevums, 2013. gada īpašais izdevums
AITAS APSA
Kad pāvests Francisks teica, ka mēs nedrīkstam mēģināt “uzticēties” citiem, tika pacelta liela atstarpe. [4]Mūsu pašreizējā kultūrā vārds “advokāts” nozīmē agresīvu mēģinājumu pārliecināt un pievērst citus viņu nostājai. Tomēr viņš citēja tikai savu priekšgājēju:
Baznīca nenodarbojas ar prozelītismu. Tā vietā viņa aug ar „pievilcību”: tāpat kā Kristus ar mīlestības spēku „velk visu pie sevis”, kas beidzas ar Krusta upuri, tāpat Baznīca pilda savu misiju tādā mērā, ka, vienojoties ar Kristu, viņa katru savu darbu veic garīgā un praktiskā veidā atdarinot sava Kunga mīlestību. —BENEDIKTS XVI, Homīlija Latīņamerikas un Karību jūras reģiona bīskapu Piektās vispārējās konferences atklāšanai, 13. gada 2007. maijs; vatican.va
Tieši tā ir Tā Kunga atdarināšana, uz kuru mūs šodien izaicina pāvests Francisks: jauna uzmanība pievērsta kerigmai Sekoja ar ticības morāles pamatiem kā vispārēju pieeju evaņģelizācijai.
Evaņģēlija priekšlikumam jābūt vienkāršākam, dziļākam, izstarojošākam. No šī apgalvojuma tad plūst morālās sekas. —POPE FRANCIS, AmericaMagazine.org, 30. gada 2013. septembris
Tas, pret ko pāvesti brīdina, ir sava veida kristīgais fundamentālisms, kas vairāk smaržo pēc farizejiem nekā Kristus; pieeja, kas citus nolād par viņu grēkiem, par to, ka viņi nav katoļi, par to, ka viņi nav līdzīgi “mums” ... pretstatā tam, lai atklātu prieku, kas rodas, pārņemot un dzīvojot katoļu ticības pilnību - prieku, piesaista.
Spilgta mūsdienu līdzība par to ir māte Terēze, kas no notekas izvelk hindu ķermeņa ķermeni. Viņa nestāvēja virs viņa un neteica: "Kļūsti par kristieti, citādi tu nokļūsi ellē." Drīzāk viņa mīlēja viņu vispirms, un caur šo beznosacījuma mīlestību hinduisti un māte atklāja, ka viņi viens otru lūkojas ar Kristus acīm. [5]sal. Matts 25:40
Evaņģelizējošā kopiena ar vārdu un darbu iesaistās cilvēku ikdienas dzīvē; tas pārvar attālumus, ja nepieciešams, ir gatavs sevi noniecināt un aptver cilvēka dzīvi, pieskaroties Kristus ciešanām citā. Tādējādi evaņģēlisti iegūst “aitu smaržu” un aitas ir gatavas dzirdēt viņu balsi.- pāvests francis, Evangelii Gaudium, n. 24. lpp
"Cilvēki labprātāk klausās lieciniekus nekā skolotājus," sacīja pāvests Pāvils VI, "un kad cilvēki klausās skolotājus, tas notiek tāpēc, ka viņi ir liecinieki." [6]sal. Pāvests Pāvils VI, Evaņģelizācija mūsdienu pasaulē, n. 41. lpp
PLĀNĀS Sarkanās līnijas perifērijas
Tātad doktrīna ir svarīga, taču pareizā secībā. Jēzus lidoja pie grēcinieka nevis ar dusmām un nūju, bet gan ar stieni un nūju ... Viņš ieradās kā Gans, lai nenosodītu pazudušos, bet tos atrastu. Viņš atklāja citu cilvēku dvēseles “klausīšanās mākslu” gaismā. Viņš spēja izurbties cauri deformētajam grēka finierim un redzēt paša tēlu, tas ir, cerība, kas guļ kā sēkla katra cilvēka sirdī.
Pat ja cilvēka dzīve ir bijusi katastrofa, pat ja to iznīcina netikumi, narkotikas vai jebkas cits - šī cilvēka dzīvē ir Dievs. Jūs varat, jums jāmēģina meklēt Dievu ikvienā cilvēka dzīvē. Kaut arī cilvēka dzīve ir zeme, kas pilna ar ērkšķiem un nezālēm, vienmēr ir telpa, kurā var izaugt labā sēkla. Jums jāuzticas Dievam. —POPE FRANCIS, Amerika, 2013. gada septembris
Tādējādi no simtiem un tūkstošiem, kas sekoja Viņam, Jēzus nonāca pie robežām, perifērijām un tur atrada Zaheju; tur viņš atrada Metjū un Magadalēnu, simtniekus un zagļus. Un Jēzu par to ienīda. Farizeji viņu nicināja, dodot priekšroku savas komforta zonas smaržai, nevis “aitu smaržai”, kas plūda no Viņa.
Kāds man nesen rakstīja, sakot, cik briesmīgi ir tas, ka tādi cilvēki kā Eltons Džons sauc pāvestu Francisku par savu “varoni”.
"Kāpēc jūsu skolotājs ēd kopā ar nodokļu iekasētājiem un grēciniekiem?" Jēzus to dzirdēja un sacīja: “Veseliem cilvēkiem nav vajadzīgs ārsts, bet slimniekiem tas ir vajadzīgs. Ejiet un uzziniet, ko nozīmē vārdi: Es gribu žēlastību, nevis upuri. ”(Mat. 9: 11–13)
Kad Jēzus pieliecās pie šīs grēkā pieķertās netiklības un izrunāja vārdus, "Es arī nenosodu jūs," farizejiem pietika ar vēlmi Viņu sist krustā. Galu galā tas bija likums ka viņai būtu jāmirst! 
Arī pāvests Francisks ir nopietni kritizēts par viņa tagad nedaudz bēdīgi slaveno frāzi, "Kas es esmu, lai tiesātu?" [7]sal. Kas es esmu, lai tiesātu?
Atgriešanās laikā no Riodežaneiro es teicu, ka, ja homoseksuāls cilvēks ir ar labu gribu un meklē Dievu, es neesmu neviens, kurš spriestu. To sakot, es teicu to, ko saka katehisms ... Mums vienmēr ir jāņem vērā persona. Šeit mēs nonākam cilvēka noslēpumā. Dzīvē Dievs pavada personas, un mums tās ir jāpavada, sākot no viņu situācijas. Ir nepieciešams viņus pavadīt ar žēlastību. -Amerikāņu žurnāls, 30. gada 2013. septembris, AmericaMagazine.org
Un šeit mēs sākam iet pa šo plāno sarkano līniju starp ķecerību un žēlsirdību - it kā šķērsotu pašu klints malu. Tas ir domāts pāvesta vārdos (it īpaši tāpēc, ka viņš izmanto katehismu [8]sal. CCC, n. 2359. lpp kā viņa atsauce), ka labas gribas cilvēks ir kāds, kas nožēlo nāvīgo grēku. Mēs esam aicināti pavadīt šo cilvēku, pat ja viņi joprojām cīnās ar pārmērīgām tieksmēm, dzīvot dzīvi saskaņā ar Evaņģēliju. Tā sniedzas pēc iespējas tālāk pie grēcinieka, tomēr neiekļūstot kompromisu kanonā. Tā ir radikāla mīlestība. Tā ir drosmīgo cilvēku joma, kas vēlas uzņemties “aitu smaržu”, ļaujot savai sirdij kļūt par lauka slimnīcu, kurā patvērums var atrast pat vislielākais grēcinieks. To darīja Kristus un pavēlēja mums darīt.
Šāda veida mīlestība, kas ir Kristus mīlestība, var būt autentiska tikai tad, ja pāvests Benedikts XVI to dēvē par “patiesības mīlestību”…
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | sal. Pāvests Pāvils VI, Evangelii Nuntiandi, n. 24 |
|---|---|
| ↑2 | Evangelii Gaudium, n. 164. lpp |
| ↑3 | sal. Jāņa 7:38; redzēt Living Wells |
| ↑4 | Mūsu pašreizējā kultūrā vārds “advokāts” nozīmē agresīvu mēģinājumu pārliecināt un pievērst citus viņu nostājai. |
| ↑5 | sal. Matts 25:40 |
| ↑6 | sal. Pāvests Pāvils VI, Evaņģelizācija mūsdienu pasaulē, n. 41. lpp |
| ↑7 | sal. Kas es esmu, lai tiesātu? |
| ↑8 | sal. CCC, n. 2359. lpp |