Pirmo reizi publicēts 25. gada 2006. decembrī…
TIE rokas. Tik niecīga, tik maza, tik nekaitīga. Tās bija Dieva rokas. Jā, mēs varētu skatīties uz Dieva rokām, pieskarties tām, sajust... maigas, siltas, maigas. Viņi nebija sažņaugti dūrē, apņēmības pilni panākt taisnību. Viņi bija atvērtas rokas un bija gatavi satvert ikvienu, kas viņus turēs. Ziņa bija šāda:
Kas mani mīl, tas manus vārdus turēs, un mans Tēvs viņu mīlēs, un mēs nāksim pie viņa un liksim pie viņa mājokli.
TIE rokas. Tik spēcīga, stingra, bet maiga. Tās bija Dieva rokas. Paplašināta dziedināšanā, mirušo augšāmcelšanā, aklo acu atvēršanā, mazo bērnu glāstīšanā, slimo un bēdīgo mierināšanā. Viņi bija atvērtas rokas un bija gatavi satvert ikvienu, kas viņus turēs. Ziņa bija šāda:
Es atstātu deviņdesmit deviņas aitas, lai atrastu vienu mazu nomaldījušos.
TIE rokas. Tik sasists, caurdurts un asiņots. Tās bija Dieva rokas. Pienaglots ar pazudušajām aitām, kuras Viņš meklēja, Viņš tās nepacēla soda dūrē, bet atkal ļāva Savām rokām kļūt... nekaitīgām. Ziņa bija šāda:
Es neesmu nācis pasaulē, lai pasauli nosodītu, bet lai pasaule tiktu glābta caur Mani.
TIE rokas. Spēcīgs, stingrs, bet maigs. Tās ir Dieva rokas — atvērtas, lai uzņemtu visus tos, kuri ir turējuši Viņa Vārdu, kas ir ļāvuši Viņam atrasties, kas ir ticējuši Viņam, lai varētu tikt glābti. Tās ir rokas, kuras laika beigās uzreiz izstiepsies uz visu cilvēci… bet tikai daži tās atradīs. Ziņa ir šāda:
Daudzi ir aicināti, bet maz izredzēto.
Jā, vislielākās bēdas ellē būs apziņa, ka Dieva rokas bija mīlošas kā mazulis, maigas kā jērs un piedodošas kā Tēvs.
Patiešām, mums nav no kā baidīties šajās rokās, izņemot to, ka viņi nekad mūs neturēs.
