Vienu reizi vēlreiz novēlu, lai mūsu sirdīs skaidrāk skanētu Dieva eņģeļu pūšamās taures!
Laiks ir ļoti īss!
Es sajutu, kā Svētā Māte šodien saka, ka gadi, kuros dzīvojam tagad, ir gandrīz ilūzija. Ka gadi, kuros dzīvojam tagad, ir kā pēdējās dienas pacientam, kuru pie dzīvības uztur respirators, bet kurš nomirtu, ja aparāts tiktu izslēgts. Vai kā tie mākoņi, kas pēc saules norietēšanas izgaismo debesis, izlaižot jaunu gaismu vēl uz dažiem īsiem brīžiem. Dievs ir devis šos mākoņus, lai vadītu vēl dažas dvēseles… kurš klausīs… iekšā Patvēruma šķirsts pirms Liela vētra tiek atraisīta pasaulei.
Vai tu neredzi? Vai tu nedzirdi? Vai jūs nevarat pateikt laika zīmes? Kāpēc tad jūs pavadāt savas dienas izklīdinot, dzenoties pēc fantoma un spodrinot savus elkus? Vai jūs nevarat uztvert, ka šis pašreizējais laikmets iet un viss laicīgais tiks pārbaudīts ugunī? Ak, kaut jūs patiesi aizdedzinātu manas Bezvainīgās Sirds uguns, ko aprij dzīvā mīlestības liesma, kas bezgalīgi un bezgalīgi deg mana Dēla krūtīs. Tuvojieties šai liesmai, kamēr vēl ir laiks. Es nesaku, ka jums ir atlicis daudz laika. Bet es saku, ka jums jābūt gudram ar to, kas jums ir dots. Pēdējie gaišie patiesības mākoņi drīz izzudīs, un zeme, kā jūs to zināt, tiks iegremdēta lielā tumsā, sava grēka tumsā. Tad sacīkstes. Skrējiens uz manu Bezvainīgo sirdi. Jo, kamēr vēl ir laiks, es tevi uzņemšu kā vistu māte, kas savāc savus cāļus zem spārniem. Es esmu raudājis, lūdzies un aizbildinājis par šiem pēdējiem brīžiem par jums! Ak, manas bēdas... manas bēdas par tiem, kuri nav izmantojuši šo debesu dāvanu!
Lūdziet par dvēselēm. Lūdziet par pazudušo aitu. Lūdziet par tiem, kuriem draud dvēseles zaudēšana, jo viņu ir daudz. Nekad nenovērtējiet mana Dēla noslēpumaino un neizsakāmo Žēlsirdību. Bet netērējiet vairāk laika, jo laiks tagad ir tikai ilūzija.
Bet uzmanieties, lai jūsu sirdis nenospiestu izklīdība, dzērums un šīs dzīves rūpes, un tā diena pēkšņi nenāktu pār jums kā lamatas; jo tas nāks pār visiem, kas dzīvo virs visas zemes. Bet esiet vienmēr nomodā, lūdzot, lai jums būtu spēks izbēgt no visa tā, kas notiks, un nostāties Cilvēka Dēla priekšā. (Lūkas 21:34-36)
