Viesuļvētras Katrīna trimdinieki, Ņūorleāna
PIRMAIS publicēts 7. gada 2006. septembrī, šis vārds manā sirdī ir nostiprinājies pavisam nesen. Aicinājums ir sagatavot abus fiziski un garīgi forums trimda. Kopš es to rakstīju pagājušajā gadā, mēs esam pieredzējuši miljonu cilvēku aizplūšanu, īpaši Āzijā un Āfrikā, dabas katastrofu un kara dēļ. Galvenais vēstījums ir pamudinājums: Kristus mums atgādina, ka mēs esam Debesu pilsoņi, svētceļnieki, dodoties mājās, un ka tas jāatspoguļo mūsu garīgajai un dabiskajai videi apkārt.
EXILE
Man prātā turpina peldēt vārds “trimda”, kā arī šis:
Ņūorleāna bija mikrokosms nākamajam ... tagad jūs esat mierīgs pirms vētras.
Kad sākās viesuļvētra Katrīna, daudzi iedzīvotāji atradās trimdā. Nav svarīgi, vai tu esi bagāts vai nabadzīgs, balts vai melns, garīdznieks vai lajs - ja tu esi tā ceļā, tev bija jāpārceļas tagad. Ir globāla “satricinājums”, un tas radīs noteiktus reģionus trimdinieki.
Un tā būs kā tautai, tā priesterim; kā ar vergu, tā ar savu kungu; kā ar kalponi, tā ar savu saimnieci; kā ar pircēju, tā ar pārdevēju; kā ar aizdevēju, tā arī ar aizņēmēju; kā ar kreditoru, tā ar parādnieku. (Isaiah 24: 1-2)
Bet es ticu, ka būs arī kāds īpašs garīgā trimda, Baznīcai īpaša šķīstīšana. Pēdējā gada laikā manā sirdī ir palikuši šie vārdi:
Baznīca atrodas Ģetzemanes dārzā un gatavojas pāriet uz Ciešanu pārbaudījumiem. (Piezīme: Baznīca vienmēr un visās paaudzēs piedzīvo Jēzus dzimšanu, dzīvi, ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos.)
Kā minēts iepriekš III daļa1976. gadā pāvests Jānis Pāvils II (toreiz kardināls Karols Vojtila) teica, ka esam nonākuši pēdējā konfrontācijā starp "baznīcu un antibaznīcu". Viņš secināja:
Šī konfrontācija ietilpst dievišķās aizgādības plānos. Tas ir pārbaudījums, kas ir jāuzņemas visai Baznīcai.
Viņa pēctecis arī ir parādījis šo tiešo Baznīcas sadursmi ar antievaņģēliju:
Mēs virzāmies uz relatīvisma diktatūru, kas neko neatzīst par noteiktu un kuras augstākais mērķis ir savs ego un savas vēlmes... — pāvests Benedikts XVI (kardināls Ratcingers, pirmskonklāva Homīlija, 18. gada 2005. aprīlis)
Tas var ietvert arī daļu no bēdām, par kurām runā Katehisms:
Pirms Kristus otrās atnākšanas Baznīcai jāiziet pēdējais pārbaudījums, kas satricinās daudzu ticīgo ticību. Sākot noKatoļu baznīca, n. 675. lpp
APJUMS BAZNĪCĀ
Ģetzemanes dārzā tiesa sākās, kad Jēzus tika arestēts un aizvests. Šovasar gan es, gan divi citi kalpošanas brāļi dažu stundu laikā viens otram nopratām, ka Romā var notikt notikums, kas izraisīs šī garīgā trimda.
'Es sitīšu ganu, un ganāmpulka avis tiks izklīdinātas'... Jūda, vai tu ar skūpstu nodod Cilvēka Dēlu? Tad visi mācekļi aizgāja un aizbēga no viņa. (Mat. 26:31; Lk 22:48; Mat 26:56)
Viņi aizbēga trimda, ko varētu teikt, bija minišķelšanās.
Daudzi svētie un mistiķi ir runājuši par gaidāmo laiku, kad pāvests būs spiests pamest Romu. Lai gan mūsu pašreizējam prātam tas var šķist neiespējami, mēs nevaram aizmirst komunistisko Krieviju izdarīja neveiksmīgs mēģinājums atstādināt pāvestu Jāni Pāvilu II slepkavības mēģinājumā. Jebkurā gadījumā nozīmīgs notikums Romā radītu apjukumu Baznīcā. Vai mūsu pašreizējais pāvests to jau ir nojauts? Savā atklāšanas homīlijā pāvesta Benedikta XVI noslēguma vārdi bija:
Lūdzieties par mani, lai es nevarētu bēgt, baidoties no vilkiem. —24. gada 2005. aprīlis, Sv.Pētera laukums
Tāpēc mums ir jāiesakņojas Kungā tagad, stingri stāvot uz Klints, kas ir Viņa Baznīca. Tuvojas dienas, kad būs daudz neskaidrību, iespējams, šķelšanās, kas daudzus novedīs pie maldiem. Patiesība šķitīs neskaidra, viltus praviešu ir daudz, uzticīgo atlikušo ir maz... kārdinājums iet ar mūsdienu pārliecinošajiem argumentiem būs spēcīgs, un, ja vien kāds jau nebūs pamatots, maldināšanas cunami aizbēgt būs gandrīz neiespējami. Vajāšana būs nāk no iekšpuses, tāpat kā Jēzu galu galā nosodīja nevis romieši, bet gan Viņa paša tauta.
Mums tagad jānes papildu eļļa mūsu lampām! (redzēt Mat. 25: 1–13) Es uzskatu, ka galvenokārt pārdabiskās žēlastības nesīs atlikušo Baznīcu nākamajā sezonā, un tāpēc mums tas ir jātiecas dievišķā eļļa kamēr vēl varam.
Viltus mesijas un viltus pravieši celsies, un viņi darīs tik lielas zīmes un brīnumus, ka pievils, ja tas būtu iespējams, pat izredzētos. (Mat. 24:24)
Nakts iet uz priekšu, un Dievmātes Ziemeļzvaigzne jau sāk rādīt ceļu cauri gaidāma vajāšana kas daudzējādā ziņā jau ir sācies. Tādējādi viņa raud par daudzām dvēselēm.
Dod slavu Tam Kungam, savam Dievam, pirms satumst; pirms tavas kājas paklupa uz tumšākiem kalniem; pirms jūsu meklētā gaisma pārvēršas tumsā, pārvēršas melnos mākoņos. Ja jūs savā lepnumā neklausīsit to, es raudāšu klusībā daudzas asaras; manas acis plūdīs ar asarām par Tā Kunga ganāmpulku, aizvestu trimdā. (Jer 13:16-17)
SAGATAVOŠANĀS…
Pasaulei turpinot ienirt neierobežotā pagrimumā un eksperimentēšanā ar pašiem dzīves un sabiedrības pamatiem, es redzu, ka atlikušajā Baznīcā notiek vēl viena lieta: ir iekšēja vēlme mājas tīrīšana, abi garīgi un fiziski.
Tas ir tā, it kā Tas Kungs virza savus ļaudis savās vietās, lai sagatavotu tos gaidāmajam. Man atmiņā nāk Noass un viņa ģimene, kuri gadiem ilgi cēla šķirstu. Kad pienāca laiks, viņi nevarēja paņemt visu savu īpašumu, tikai to, kas viņiem bija vajadzīgs. Arī šis ir īpašs laiks garīgā atslāņošanās kristiešiem — laiks attīrīt no liekā un par elkiem kļuvušās lietas. Līdz ar to autentiskais kristietis materiālistiskā pasaulē kļūst par pretrunu, un to var pat izsmiet vai ignorēt, kā tas bija Noass.
Patiešām, tās pašas ņirgāšanās balsis ir tiek celta pret Baznīcu līdz tādam līmenim, ka viņu apsūdzēja par "naida noziegumu" par patiesības runāšanu.
Kā tas bija Noas dienās, tā tas būs Cilvēka Dēla dienās. Viņi ēda, dzēra, apprecējās, apprecējās līdz dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un nāca plūdi un iznīcināja viņus visus. (Luke 17: 26-27)
Interesanti, ka Kristus šajās “Cilvēka Dēla dienās” pievērsa uzmanību “laulībai”. Vai tā ir nejaušība, ka laulība ir kļuvusi par kaujas lauku Baznīcas apklusināšanas programmas virzīšanai?
JAUNĀS DERĪBAS ŠĶIRS
Šodien jaunais “šķirsts” ir jaunava Marija. Tāpat kā Vecās Derības derības šķirsts nesa Dieva vārdu, desmit baušļus, Marija ir Jaunās Derības šķirsts, kurš nesa un dzemdēja Jēzu Kristu, Vārds radīja miesu. Un tā kā Kristus ir mūsu brālis, mēs esam arī viņas garīgie bērni.
Viņš ir miesas, Baznīcas, galva; viņš ir sākums, pirmdzimtais no mirušajiem... (Kol 1:8)
Ja Kristus ir daudzu pirmdzimtais, vai tad mēs neesam dzimuši no vienas mātes? Mēs, kas esam ticējuši un esam kristīti ticībā, esam daudzi vienas miesas locekļi. Tātad, mēs piederam pie Kristus mātes kā savējās, jo viņa ir Kristus Galvas un Viņa Miesas māte.
Kad Jēzus ieraudzīja blakus stāvam savu māti un mācekli, kuru viņš mīlēja, viņš sacīja savai mātei: "Sieviete, redzi, tavs dēls!" Tad viņš sacīja māceklim: "Redzi, tava māte!" (John 19: 26-27)
Šeit minētais dēls, kas pārstāv visu Baznīcu, ir apustulis Jānis. Savā Apokalipsē viņš runā par “sievieti, kas ietērpta saulē” (Atklāsmes grāmata 12), kuru pāvesta Piux X un Benedikts XVI identificē kā Vissvētāko Jaunavu Mariju:
Tāpēc Jānis redzēja Vissvētāko Dieva Māti jau mūžīgā laimē, tomēr ciešot noslēpumainās dzemdībās. Sākot noPĀvests Pijs X, Enciklikal Ad Diem Illum Laetissimum24
Viņa mūs dzemdē, un viņai ir dzemdības, jo īpaši tad, kad “pūķis” vajā Baznīcu, lai to iznīcinātu:
Tad pūķis sadusmojās uz sievieti un devās karot ar pārējiem viņas pēcnācējiem, pret tiem, kas tur Dieva baušļus un sniedz liecību par Jēzu. (Atklāsmes 12:17)
Tādējādi mūsu laikos Marija aicina visus savus bērnus savas Bezvainīgās Sirds — jaunā Šķirsta — patvērumā un drošībā, jo īpaši tad, kad šķiet, ka tuvojas nākamās pārmācības (kā runāts III daļa). Es zinu, ka maniem protestantiem lasītājiem šie jēdzieni var šķist sarežģīti, taču Marijas garīgo mātes stāvokli reiz aptvēra viss Baznīca:
Marija ir Jēzus māte un mūsu visu māte, kaut arī tikai Kristus bija tas, kurš uz ceļgaliem atslāba ... Ja viņš ir mūsu, mums vajadzētu būt viņa situācijā; tur, kur viņš ir, mums arī vajadzētu būt un tam visam, kam viņam vajadzētu būt, un viņa māte ir arī mūsu māte. —Martins Luters, Sprediķis, Ziemassvētki, 1529. gads.
Šāda mātes aizsardzība tika piedāvāta vienreiz, laikā, kad spriedums bija gatavs krist uz zemes, kā to atklāja Baznīcas apstiprinātā parādīšanās Fatimā, Portugālē 1917. gadā. Jaunava Marija sacīja bērnam vizionārei Lūcijai:
"ES tevi nekad nepametīšu; mana Bezvainīgā Sirds būs tavs patvērums un ceļš, kas vedīs pie Dieva.”
Šajā šķirstā parasti tiek ieiets caur to, ko tautas dievbijība sauc par “iesvētību” Marijai. Tas nozīmē, ka cilvēks pieņem Mariju kā savu garīgo Māti, uzticot viņai visu savu dzīvi un rīcību, lai tiktu drošāk ievestas patiesās personīgās attiecībās ar Jēzu. Tā ir skaista, uz Kristu vērsta rīcība. (Jūs varat lasīt par manu iesvētību šeit, kā arī atrodiet a iesvētīšanas lūgšana arī. Kopš veicu šo “iesvētības aktu”, savā garīgajā ceļojumā esmu piedzīvojis neticamas jaunas žēlastības.)
Trimdā — NAV IZSLĒGUMS
Tā Kunga diena tuvu, jā, Tas Kungs ir sagatavojis kaušanas svētkus, viņš ir iesvētījis savus viesus. (Zep 1:7)
Tie, kas ir veikuši šo iesvētību un iegājuši Jaunās Derības šķirsts (un tas attiecas arī uz ikvienu, kas ir uzticīgs Jēzum Kristum) tiek slepeni, savas sirds apslēptībā, tiek sagatavoti gaidāmajiem pārbaudījumiem — tiek sagatavoti trimda. Ja vien viņi atsakās sadarboties ar Debesīm.
Cilvēka dēls, tu dzīvo dumpīgas mājas vidū; viņiem ir acis, lai redzētu, bet neredzētu, un ausis, lai dzirdētu, bet nedzird… dienas laikā, kamēr viņi skatās, sagatavojiet savu bagāžu it kā trimdai, un atkal, kamēr viņi skatās, migrējiet no savas dzīvesvietas uz cita vieta; varbūt viņi redzēs, ka viņi ir dumpīga māja. (Ezekiel 12: 1-3)
Mūsdienās notiek daudz diskusiju par “svētajiem patvērumiem”, vietām, kuras Dievs gatavo visā pasaulē kā patvērumu Saviem ļaudīm. (Tas ir iespējams, lai gan Kristus sirds un Viņa māte ir drošs un mūžīgs patvērums.) Ir arī tādi, kas jūt, ka ir nepieciešams vienkāršot savu materiālo īpašumu un būt ”gataviem”.
Bet kristieša būtiskā migrācija ir būt tādam, kurš dzīvo pasaulē, bet ne no pasaules; svētceļnieks trimdā no mūsu patiesās dzimtenes debesīs, tomēr pasaulei pretrunu zīme. Kristietis ir tas, kurš dzīvo saskaņā ar evaņģēliju, izlejot savu dzīvi mīlestībā un kalpošanā pasaulē, kuras centrā ir “es”. Mēs gatavojam savas sirdis, savu “bagāžu” it kā trimdai.
Dievs mūs gatavo trimdai neatkarīgi no tā, kādā formā tā nāk. Bet mēs neesam aicināti slēpties! Drīzāk šis ir laiks sludināt Evaņģēliju ar savu dzīvi; drosmīgi pasludināt patiesību mīlestībā neatkarīgi no tā, vai tā ir sezonā vai ārpus tās. Šis ir Žēlsirdības laiks, un tāpēc mums tādiem jābūt pazīmes žēlastības un cerības pasaulei, kas cieš grēka tumsā. Lai nav skumju svēto!
Un mums ir jābeidz runāt par to, ka esam kristieši. Mums tas ir jādara. Izslēdziet televizoru, nometieties ceļos un sakiet: “Šeit es esmu Kungs! Atsūti man!" Tad klausies, ko Viņš tev saka… un dari to. Es ticu tieši šajā brīdī, ka daži no jums piedzīvo Svētā Gara spēka atbrīvošanu sevī. Nebaidieties! Kristus tevi nekad nepametīs, kādreiz. Viņš tev nav devis gļēvulības garu, bet gan spēka un mīlestības un savaldības garu! (2. Tim. 1: 7)
Jēzus aicina jūs uz vīna dārzu: dvēseles gaida atbrīvošanu... dvēseles, kas izsūtītas tumsas zemē. Un ak, cik īss ir laiks!
Nebaidieties iziet uz ielām un sabiedriskās vietās kā pirmie apustuļi, kuri sludināja Kristu un labo vēsti par pestīšanu pilsētu, ciematu un ciematu laukumos. Nav pienācis laiks kaunēties par Evaņģēliju. Ir pienācis laiks to sludināt no jumtiem. Nebaidieties izlauzties no ērtiem un ierastiem dzīves veidiem, lai pieņemtu izaicinājumu darīt Kristu pazīstamu mūsdienu “metropolē”. Jums ir "jāiziet uz ceļiem" (Mt 22:9) un jāaicina ikviens, ko satiekat, uz mielastu, ko Dievs ir sagatavojis savai tautai.…Evaņģēliju nedrīkst slēpt baiļu vai vienaldzības dēļ. —POPEJS JOHN PAUL II, Pasaules Jauniešu dienu homīlija, Denvera, Kolorādo, 15. gada 1993. augusts.
TURPMĀKĀ LASĪŠANA:
