Kur debesis pieskaras zemei

III DAĻA

rīta lūgšana

 

IT bija 6:XNUMX, kad pāri ielejai atskanēja pirmie zvani rīta lūgšanai. Ieslīdējusi darba drēbēs un paņēmusi mazliet brokastu, es pirmo reizi devos augšā uz galveno kapelu. Tur neliela baltu plīvuru jūra, kas pārklāja zilos apģērbus, sagaidīja mani ar ēterisko rīta dziedājumu. Pagriežoties pa kreisi, tur Viņš bija ... Jēzus, atrodas Svētajā Sakramentā lielā saimniekā, kas uzstādīts milzīgā monstrancē. Un it kā viņš sēdētu pie Viņa kājām (kā viņa, protams, bija daudzas reizes, kad pavadīja Viņu Viņa dzīves misijā), kātiņā bija izcirsts Gvadelupes Dievmātes attēls.

monstrance

Atkal pagriežot acis uz mūķenēm un vairākiem jauniem noviciātiem, uzreiz bija skaidrs, ka es stāvu Kristus līgavu klātbūtnē, kas dzied Viņam savu mīlas dziesmu. Man to ir grūti izteikt vārdos, bet no tā brīža es uzreiz sapratu, kāpēc Debesis šajā vietā pieskaras zemei. Jo viena no lielākajām mariāniskajām viņas klātbūtnes pazīmēm ir tā, ka viņa ieved savus bērnus dziļākā, autentiskā Jēzus mīlestībā Euharistijā. Viņa sniedz tiem, kas viņu mīl un pielūdz Viņu, mīlestības liesma, kas deg viņas Bezvainīgajā Sirdī, liesma, kas deg viņas Dievam, un pēc tam visiem tiem, kurus Viņš mīl.

Klausieties nelielu ierakstu, ko iemūžināju no rīta lūgšanas…

Pēc dažiem klusuma mirkļiem, iegrimstot dziļajā Kristus klātbūtnes ainā, kas lidinās virs ielejas it kā būtu pāri visai pasaulei, Es devos uz darba vietu. Un tur es sastapu otro lielo Marijas aktīvās klātbūtnes zīmi: augļus labdarība. Apmēram 80 pēdas gara un četrdesmit pēdas plata, tur stāvēja zupas virtuve, ko bija sākuši būvēt mani kolēģi kanādieši. Tā bija dīvaina sajūta, bet es jutos kā skūpstīt tās kokmateriālus! Šī nebija parasta ēka. Tam bija jābūt a pusdienotājs Kristum.

Jo es biju izsalcis, un jūs man iedevāt ēst… svešinieku, un jūs mani uzņēmāt… Āmen, es zupas virtuvesaki jums: visu, ko jūs darījāt vienam no šiem maniem mazākajiem brāļiem, to jūs esat darījuši man. (Mat. 25:35, 40)

Mani pārņēma prieks un pagodinājums, ka varēju piedalīties kaut ko tik konkrētu Jēzum vismazāk no maniem brāļiem. Tas nebija tāpat kā naudas ielikšana savākšanas grozā, kas paredzēts misionāra apmeklējumam pagastā vai bērna sponsorēšana kādā tālā ārzemēs… tas bija taustāms… katra nagla, katrs dēlis, katra flīze… tas viss galu galā nosegs galvu. Kristus, kas paslēpts nabagu mokošajā maskā. 

Tomēr kaut kas man teica, ka šīs zupas virtuves celtniecība bija otršķirīga pēc Mūsu Mātes aicinājuma man ierasties Tabora kalnā, ko šim kalnam piešķīrusi māte Lilija. Tur bija dziļāks vēstījums, ja nē plāns ka es jutu, ka Dievmāte atklāj.

Pulksten 11:30 skanēja zvani, lai norādītu uz rīta lūgšanu un pēc tam pusdienlaika Misi. Sviedriem un putekļiem klāti 95 Fārenheitu karstumā, mēs atgriezāmies Noviciāta namā, kas kļuva par Kanādas galveno mītni. Pārģērbušies gaišākā apģērbā, mēs devāmies uz galveno kapliču. Drīz vien atskanēja zvani, kad tika nomierināts Vissvētākais Sakraments, mūķenēm dziļi paklanoties, it kā karalis izietu no viņa pagalma. Un tad sākās mise.

Un es sāku raudāt. Mūķeņu dziesma bija tik tīra, tik svaidīta, tik skaista, ka man līdz ar vairākiem maniem pavadoņiem iedūrās sirdī. Patiesībā reizēm Mises un turpmāko misu laikā man šķita, ka aiz muguras dzied liels koris, un tomēr, izņemot runātāju, kas projicēja trīs galvenos kantorus, visas mūķenes bija manā priekšā. Es visu laiku griezos un skatījos, kas stāv aiz manis, bet neviena nebija (es nebūtu pārsteigts, ieraugot eņģeļu kori vienā brīdī!). Patiešām, nākamās divpadsmit dienas katrā Misē es fiziski nevarēju atturēties no raudāšanas. Likās, ka Dievišķās Žēlsirdības slūžas būtu atvērtas, un katra garīgā svētība Debesīs tika izliets pār manu sirdi. [1]sk. Ef. 1:3 Tas bija tā, kā Dievmāte teica, pirms es pametu Kanādu: laiks atsvaidzinošs.

Klausieties nelielu Hozannas ierakstu…

 

SAUSIE KAULI

Un tad nāca pirmais Mises lasījums, kas pirms sešpadsmit gadiem mani satricināja līdz sirds dziļumiem, it kā tas būtu pravietojums mūsu laikam. Patiesībā tā kļuva par galveno daļu no Dieva redzējuma par manu kalpošanu.sausie kauli Es to apkopoju šeit:

Tā Kunga roka nāca pār mani un izveda mani Tā Kunga Garā un novietoja līdzenuma centrā, kas tagad bija pilns ar kauliem. Viņš lika man staigāt starp kauliem visos virzienos, lai es redzēju, cik daudz to ir uz līdzenuma virsmas. Cik tie bija sausi! Viņš man jautāja: Cilvēka dēls, vai šie kauli var atdzīvoties? Es atbildēju: "Kungs DIEVS, tu vienīgais to zini." Tad viņš man sacīja: Pravieto par šiem kauliem un saki tiem: Sausie kauli, klausieties Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs šiem kauliem: Redzi! Es ienesīšu tevī garu, lai tu atdzīvotos. Es tev uzlikšu cīpslas, likšu tev augt miesai, apsegšu tevi ar ādu un ielikšu tevī garu, lai tu atdzīvotos un zinātu, ka Es esmu Tas Kungs... (Pilns lasījums: Ez 37:1-14)

Pēc Mises, noguris no žēlastībām, kas pārņēma manu dvēseli, es paņēmu savu pildspalvu un dienasgrāmatu un ļāvu turpināt dialogu starp māti un dēlu...

Mamma, šodienas pirmais lasījums par kaulu atdzīvošanos... kāpēc tas ir tik svarīgi manai kalpošanai?

Mans dēls, vai šo kaulu atdzīvošanās nav tā, kas notika Jaunajos Vasarsvētkos, Mīlestības liesmai, kas nolaižas pār nabadzīgo cilvēci? Kad kauli atdzīvosies, tie veidos milzīgu armiju manam Dēlam. Tev, bērns, ir jāsagatavo dvēseles šai lielajai Gara izliešanai.

Mans bērns, es tevi atvedu uz šo vietu, kas ir Fatimas auglis. Šeit ir mīlestības centrs, žēlastības epicentrs. No šīs vietas izies daļa no Dieva karaspēka: anawim, mazie.

Es vēlreiz atskatījos uz lasījumiem, šoreiz psalmu. Es domāju, cik ļoti “sausie kauli” simbolizēja Dieva tautu mūsdienās… noguruši, nomocīti, degsme no viņiem izplūda kā asinis no nokauta jēra.

Viņi apmaldījās tuksneša tuksnesī; ceļu uz apdzīvotu pilsētu viņi neatrada. Izsalkuši un izslāpuši, viņu dzīvība viņos iznira. Viņi sauca uz To Kungu savās bēdās; Viņš tos izglāba no viņu šaurumiem. Un viņš tos vadīja pa tiešu ceļu, lai sasniegtu apdzīvotu pilsētu.

Dievmātei bija vairāk sakāmā par šo “pilsētu”, bet ne šodien. Tā vietā viņa sāka man rādīt, ka šīs dienas evaņģēlijs kļūs par pamatu man, un visi mani lasītāji, lai mūs sagatavotu šim lielajam izplūdumam. Viņa vēlas mūs no jauna mācīt par autentiskas mīlestības nozīmi…

Turpinājums sekos…

 

  

Paldies par jūsu desmito tiesu un lūgšanām.

 

Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

NowWord reklāmkarogs

 

 

Šoruden Marks pievienosies kundzei Annai Šīldsai
un Entonijs Mullens…  

 

Valsts Nacionālā konference

Mīlestības liesma

Marijas Bezvainīgās Sirds

PIEKTDIENA, SEPT. 30.–OKTOBRIS 1. gada 2016. gads


Filadelfijas Hilton viesnīca
1. maršruts – 4200 City Line Avenue
Filadelfija, 19131. gads

PAZĪMĒJUMS:
Sr Ann Shields – Ēdiens ceļojuma radio vadītājam
Marks Mallets – Dziedātājs, dziesmu autors, autors
Tonijs Mulens – Mīlestības liesmas nacionālais direktors
Msgr. priekšnieks – garīgais vadītājs

Lai iegūtu vairāk informācijas, noklikšķiniet uz šeit

 

 

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts

Zemsvītras piezīmes

Zemsvītras piezīmes
1 sk. Ef. 1:3
Posted in SĀKUMS, Kur debesis skar.

Komentāri ir slēgti.