OH, kāda vasara bijusi! Viss, kam esmu pieskāries, ir kļuvis par putekļiem. Transportlīdzekļi, mašīnas, elektronika, ierīces, riepas ... gandrīz viss ir salūzis. Kāda materiāla implozija! Esmu pieredzējis Jēzus vārdus:
Nekrājiet sev dārgumus uz zemes, kur kodes un pūšana iznīcina, un zagļi ielaužas un zog. Bet glabājiet dārgumus debesīs, kur ne kodes, ne pūšana neposta, un zagļi neielaužas un nezog. Jo kur ir tava bagātība, tur būs arī tava sirds. (Mat. 6:19-21)
Es bieži esmu zaudējis vārdus un nonāku pie dziļākas patiesības: Dievam nav formulas. Dažreiz es dzirdu cilvēkus sakām: “Ja tev ir tikai ticība, Dievs tevi dziedinās” vai “Ja tu tici, Viņš tevi svētīs”. Taču tā ne vienmēr ir taisnība. Tāpat kā Jēzus, dažreiz atbilde ir, ka nav cita kausa kā vien Krusta ceļš; tāpat kā Jēzus, dažreiz nav cita ceļa, kā tikai caur kapu. Un tas nozīmē, ka mums jāieiet valstībā, kur, tāpat kā Jēzus, varam tikai kliegt: "Tēvs, kāpēc tu mani esi pametis?" Ticiet man, šovasar es to esmu teicis tik daudz reižu, kad vēroju, kā vienā naktī faktiski sabruka pirmā relatīvā finansiālā stabilitāte, kas mums ir bijusi divdesmit kalpošanas gados. Bet atkal un atkal es pieķēru sevi sakām: “Kungs, pie kā mēs iesim? Jums ir mūžīgās dzīvības vārdi. Ko pasaule man var piedāvāt? Nauda? Slava? Drošība? Tas viss ir putekļi, visi putekļi. Bet Kungs, es nezinu, kur Tu šobrīd atrodies… bet tomēr es uzticos Tev.
Jā, tas ir “tagad vārds” Baznīcai šajā stundā: atlaid, atlaid, atlaid. Dievam ir kaut kas labāks, ko mums dot, bet Viņš nevar, kad mūsu rokas ir pilnas. Mums ir jāatsakās no šīs pasaules, no tās vilinājumiem un mierinājumiem, lai Tēvs mums to varētu dot Nāk jaunā un dievišķā Svētība. Ja Dievs brīdina, tas ir tāpēc, ka Viņš mūs mīl. Un, ja Viņš pārmāca, tas ir tāpēc, lai Viņš mūs svētītu. Paralēlā Lūkas evaņģēlija fragmentā Jēzus saka:
Visas pasaules tautas meklē šīs lietas, un jūsu Tēvs zina, ka jums tās ir vajadzīgas [ēdiens, apģērbs utt.]. Tā vietā meklējiet viņa valstību, un vēl šīs lietas jums tiks dotas. Nebīsties vairs, mazais ganāmpulks, jo jūsu Tēvam ir prieks dot jums valstību. Pārdod savas mantas un dod žēlastību. Sagādājiet sev naudas maisus, kas nenolietojas, neizsmeļamu dārgumu debesīs, ko neviens zaglis nevar aizsniegt un kodes neiznīcināt. (Lūkas 12:30-33)
Tēvs vēlas mums dot valstību! Tieši par to ir saistītas pašreizējās dzemdību sāpes. Tēvs gatavojas nodibināt uz zemes Kristus Valstību jaunā veidā, lai Viņa prāts notiktu uz zemes "Kā tas ir debesīs." Jā, mums jāturpina dzīvot tā, kā to prasa mirkļa pienākums, jo mēs to nevaram droši "ziniet laikus vai gadalaikus, ko Tēvs ir noteicis ar savām pilnvarām." [1]Akti 1: 7 Un tomēr, Jēzu dara sakiet, ka mums vajadzētu izlasīt "laika zīmes". Tā nav pretruna. Padomājiet par to šādi. Kad vakarā ir vētra un debesis piepildījuši tumši mākoņi, nevar precīzi pateikt, kur un kad saule rietēs. Bet jūs zināt, ka tas nāk; jūs zināt, ka tas ir netālu gaismas maiņa… bet kad tieši, jūs nevarat pateikt.
Tā tas ir arī mūsu laikos… a Liela vētra tagad izplešas pāri zemei, aizsedzot Sauli, patiesības dievišķo gaismu. Mēs zinām, ka stunda kļūst arvien tumšāka, jo mēs varam redzēt, ka pasaule arvien vairāk pazūd un nelikumības vairojas. Bet kad šis laikmets beigsies, mēs nevaram droši zināt. Bet mēs zinām, ka tas nāk, jo mēs varam redzēt, ka ticības gaisma blāv!
Mūsdienās, kad plašās pasaules vietās ticībai draud izzust kā liesmai, kurai vairs nav degvielas, galvenā prioritāte ir panākt, lai Dievs būtu klāt šajā pasaulē un parādītu vīriešiem un sievietēm ceļu pie Dieva. Ne tikai kāds dievs, bet arī Dievs, kurš runāja par Sinaju; Dievam, kura seju mēs atpazīstam mīlestībā, kas nospiež “līdz galam” (sal. Jn 13: 1) – Jēzū Kristū, krustā sists un augšāmcēlies. —POPE BENEDICTS XVI, Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI vēstule visiem pasaules bīskapiem, 12. gada 2009. marts; vatican.va
Tas ir vēl viens "tagad vārds" šajā brīdī. Izsakiet citu veidu:
Visbeidzot, dziedināšana var rasties tikai no dziļas ticības Dieva samierinošajai mīlestībai. Šīs ticības stiprināšana, barošana un spīdēšana ir Baznīcas galvenais uzdevums šajā stundā ... Es uzticu šos lūgšanu noskaņojumus Svētās Jaunavas, Pestītājas mātes, aizlūgumiem.. —POPE BENEDICT XVI, uzruna Romas Kūrijai, 20. gada 2010. decembris
Daudz tiek runāts par to, kā mums jāaizstāv katolicisma patiesības pret vilkiem, kas aprij ganāmpulku, apjukumā izklīdina aitas un nodod mūs kaušanai. 
Jā, tā ir taisnība — Baznīca ir nesakārtota, jo Jūdass pārvietojas starp mums. Bet mēs nevaram aizmirst, ka Patiesībai ir vārds: Jēzus! Katolicisms nav tikai nemainīgu noteikumu un baušļu kopums; tas ir dzīves ceļš uz draudzību un kopību ar Trīsvienīgo Dievu, kas ir laimes definīcija. Mūsu pienākums ir sludināt “Jēzu Kristu, krustā sisto un augšāmcēlušos”, kas galvenokārt ir vēsts, Dievs mūs ir mīlējis pirmais un ka mēs esam izglābti žēlastībā, ticot šai mīlestībai. Tālāk seko mūsu (morālā) atbilde, proti, paklausīt Viņa vārdam, kas ir pati dzīve.
Ja jūs turēsiet manus baušļus, jūs paliksit manā mīlestībā, tāpat kā es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku viņa mīlestībā. Es jums to esmu teicis, lai mans prieks būtu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. (Jāņa 15: 10–11)
Tas, cik lielā mērā mēs esam nevis kopībā ar Viņu, bet drīzāk ar “zemes bagātībām”, ir pakāpe, līdz kurai nāks “kodes, bojāeja un zagļi”, kas aprīs un nozags mūsu prieku un mieru. Kurš šodien pasaulei pateiks šo patiesību, ja ne mēs? Turklāt kurš to darīs parādiet pasaulei, kā tas izskatās ja ne mēs?
Tādējādi šovakar es cīnos ar Svētā Pāvila vārdiem:
…man ir uzlikts pienākums, un bēdas man, ja es to nesludinu! (1. Korintiešiem 9:16)
Ak, Jēzu no Nācaretes, apžēlojies par mani un netiesā mani bargi. Tāpat kā Elija, es esmu vēlējies bēgt tuksnesī un mirt. Tāpat kā Jona, es esmu vēlējies tikt izmests aiz borta un noslīkt savās nelaimēs. Tāpat kā Jānis Kristītājs, es esmu sēdējis šo pašreizējo pārbaudījumu cietumā un jautājis: "Vai jūs esat tas, kam jānāk?" [2]Lūkas 7: 20 Un tomēr, šodien jūs nosūtījāt kraukli (manu garīgo vadītāju), lai atdzīvinātu manu dvēseli, kā reiz jūs nosūtījāt, lai pabarotu drupatas Elijam. Šodien jūs nosūtījāt vali, lai mani atkal atgrieztu realitātē. Šodien manā tumšajā kamerā nolaidās eņģeļu vēstnesis ar paziņojumu: “Ej un pastāsti Jānim, ko esi redzējis un dzirdējis: aklie atgūst redzi, klibi staigā, spitālīgie tiek šķīstīti, kurlie dzird, mirušie tiek augšāmcelti, nabagiem tiek pasludināta labā vēsts. Un svētīgs ir tas, kurš uz mani neapvainojas.” [3]Lūka 7: 22-23
Ak, Kungs Jēzu, piedod man, ka grimjos sevis žēlumā! Piedod man, ka tāda esmu "satraucies un noraizējies par daudzām lietām," un ne tā labākā daļa,[4]Lūkas 10: 42 kam jāpaliek pie Tavām kājām, Tavā balsī un Tavās acīs. Piedod man, ka apvainojos pēc Tavas pieļaujamās gribas, kas ir izraisījusi vētru mūsu ģimenes lietās…
Jo viņš ievaino, bet sasien; viņš sit, bet rokas dod dziedināšanu. (Ījaba 5:18)
Kungs Dievs, pasaule ir sajukusi prātā. Pat tagad tā mēģina izdzēst Tavu vārdu, izmainīt Tavus likumus un satvert no Tavām rokām radīšanas spēku. Bet Jēzu, es paļaujos uz tevi. Jēzu es ceru uz Tevi. Un Tavs vārds, Kungs Jēzu, es turēšu kā standartu, lai pasaule to redzētu. Jo nav cita vārda, ar kuru cilvēki tiktu pestīti. Un tādā veidā,
…man ir uzlikts pienākums, un bēdas man, ja es to nesludinu! (1. Korintiešiem 9:16)
Visbeidzot, es apliecinu savu uzticību Tev solījumi. Starp tiem, ka "Pēteris ir klints", nevis tāpēc, ka viņš ir stiprs, bet tāpēc, ka Tavs Vārds ir visvarens. Es apliecinu savu uzticību Tev lūgšanasīpaši Pēterim, kad Tu teici: Es esmu lūdzis, lai jūsu pašu ticība neapgāztos; un, tiklīdz esat atgriezies, jums jāstiprina savi brāļi. ” [5]Lūkas 22: 32 Un es apliecinu savu uzticību Tavai garantijai "Uz šīs [Pētera] klints Es celšu savu Baznīcu, un nāves spēki to neuzvarēs." [6]Matt 16: 18 Patiešām, Pētera pēctecis paziņoja:
Kungs skaidri norāda, ka Pētera pēcteci nekad neatkāpsies no katoļu ticības, bet gan atsauks pārējos un stiprinās svārstīgos.Sākot noSedis Primatu, 12. gada 1199. novembris; citē JOHN PAUL II, General Audience, 2. gada 1992. decembris;vatican.va; lastampa.it
Un tāpēc es lūdzu, lai nākamajā Amazones sinodē pāvests Francisks iemiesotu vārdus, ko viņš sinodē pasludināja par ģimeni:
Šajā kontekstā pāvests nav augstākais kungs, bet gan augstākais kalps - “Dieva kalpu kalps”; Baznīcas paklausības garantija un atbilstība Dieva gribai, Kristus Evaņģēlijam un Baznīcas tradīcijai, noliekot malā katru personisko iegribuneskatoties uz to, ka pēc paša Kristus gribas viņš ir “visu ticīgo augstākais mācītājs un skolotājs” un neskatoties uz to, ka bauda “augstāko, pilnīgo, tūlītējo un universālo parasto varu Baznīcā”. —POPE FRANCIS, noslēguma piezīmes par Sinodi; Katoļu ziņu aģentūra, 18. gada 2014. oktobris
Lai jūs viņam un visiem mūsu ganiem sniedzat gudrības, izpratnes, zināšanu un padomu Garu, lai Baznīca atkal varētu spīdēt ar dievišķo patiesības gaismu šajā pašreizējā tumsā. Jo arī viņi noteikti saka…
…man ir uzlikts pienākums, un bēdas man, ja es to nesludinu! (1. Korintiešiem 9:16)
Praktiski runājot, šīs vasaras “bēdas” ir
lielā mērā ietekmēja mūsu finanses. Šī kalpošana turpinās
paļauties uz jūsu dāsnajām lūgšanām un atbalstu.
Lai Dievs tevi svētī!
Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
