Tevi mīlēja

 

IN Pēc svētā Jāņa Pāvila II aizejošā, sirsnīgā un pat revolucionārā pontifikāta kardināls Džozefs Ratcingers tika mests zem ilgas ēnas, kad viņš stājās Pētera tronī. Bet tas, kas drīz iezīmēs Benedikta XVI pontifikātu, nebūs viņa harizma vai humors, viņa personība vai spars — viņš patiešām bija kluss, rāms, gandrīz neveikls sabiedrībā. Drīzāk tā būtu viņa nesatricināmā un pragmatiskā teoloģija laikā, kad Pētera bars tika uzbrukts gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Šķiet, ka viņa skaidrā un pravietiskā mūsu laika uztvere iztīra miglu pirms šī Lielā kuģa priekšgala; un tā būtu pareizticība, kas pēc 2000 bieži vētrainiem ūdeņiem atkal un atkal pierādīja, ka Jēzus vārdi ir nesatricināms solījums:

Es jums saku, ka jūs esat Pēteris, un uz šīs klints es uzcelšu savu draudzi, un nāves spēki pret to neuzvarēs. (Mat. 16:18)

Benedikta pāvestība nesatricināja pasauli, iespējams, tāpat kā viņa priekštecis. Drīzāk viņa pāvestību atcerēsies pasaule to nesatricināja

Faktiski kardināla Ratcingera uzticība un uzticamība bija leģendāra, kad viņš kļuva par pāvestu 2005. gadā. Es atceros, ka mana sieva ienāca guļamistabā, kur es joprojām gulēju, un aprīļa rītā mani pamodināja ar negaidītām ziņām: "Kardināls Ratzingers tikko tika ievēlēts par pāvestu!" Es pagriezu seju spilvenā un raudāju no prieka - an neizprotams prieks, kas ilga trīs dienas. Pārliecinoša sajūta bija tāda, ka Baznīcai tiek piešķirta žēlastība un aizsardzība. Patiešām, mums Benedikts XVI veltīja astoņus gadus ilgu skaistu dziļumu, evaņģelizāciju un pareģojumus.

2006. gadā mani uzaicināja dziedāt Dziesma Karolam Vatikānā Jāņa Pāvila II dzīves svinībās. Bija paredzēts, ka Benedikts XVI tajā piedalīsies, taču viņa izteikumi par islāmu satricināja zobenus visā pasaulē, potenciāli apdraudot viņa dzīvību. Viņš nenāca. Bet šī dēka izraisīja negaidītu tikšanos ar Benediktu XVI jau nākamajā dienā, kad es varēju nodot savu dziesmu viņa rokās. Viņa atbilde liecināja, ka viņš vakara svinības noteikti skatījās slēgtā televīzijā. Cik sirreāli un nepārvarami būt Svētā Pētera pēcteča klātbūtnē… un tomēr negaidītā apmaiņa bija pilnībā cilvēciska (lasīt Žēlastības diena).

Brīdi iepriekš es biju vērojis, kā viņš ienāca zālē, skanot svētceļnieku dziesmām un, gandrīz necaurlaidīgs rokzvaigznes sagaidīšanai, klīda pa eju ar neaizmirstamu pazemību un mieru — un leģendāro neveiklību, kas runāja par vīrieti, kurš pa vidu ir ērtāks. filozofiskas grāmatas nekā mutuļojoši cienītāji. Bet viņa mīlestība un uzticība abiem ir nekad bijis jautājums.

Taču 10. gada 2013. februārī es sēdēju satriektā klusumā, klausoties, kā pāvests Benedikts paziņoja par savu atkāpšanos no pāvesta amata. Nākamās divas nedēļas Tas Kungs manā sirdī runāja neparasti spēcīgu un neatlaidīgu “tagad vārdu” (nedēļas pirms es pirmo reizi dzirdēju vārdu kardināls Horhe Bergoljo):

Jūs tagad nonākat bīstamos un mulsinošos laikos.

Šis vārds ir piepildījies tik daudzos līmeņos, ka esmu šeit uzrakstījis burtiski līdzvērtīgu vairākām grāmatām, lai pārvietotos pa arvien nodevīgākiem Lielās Vētras ūdeņiem, kas ir izlaista pār visu pasauli. Bet šeit atkal paši Benedikta vārdi un mācības ir kalpojuši kā bāka Vētrā, droša pravietiska bāka un enkurs Tagad vārdam un neskaitāmiem citiem katoļu apustulātiem visā pasaulē (piem. Trūkst Pāvesta pravieša vēstījuma un Priekšvakarā).

Pirmo prioritāti Pētera pēctecim Tas Kungs noteica augšistabā visskaidrāk sakot: “Tu... stiprini savus brāļus” (Lk 22:32). Pats Pēteris savā pirmajā vēstulē šo prioritāti formulēja no jauna: “Esiet vienmēr gatavi aizstāvēt ikvienu, kas aicina jūs atbildēt par cerību, kas ir jūsos” (1 mājdzīvnieks 3:15). Mūsu dienās, kad plašās pasaules vietās valda ticība draudi izmirt kā liesma, kurai vairs nav degvielas, galvenā prioritāte ir padarīt Dievu klātesošu šajā pasaulē un parādīt vīriešiem un sievietēm ceļu pie Dieva. Ne tikai jebkurš dievs, bet Dievs, kurš runāja uz Sinaja; tam Dievam, kura seju mēs atpazīstam mīlestībā, kas nospiež "līdz galam" (sal. Jn 13:1) – Jēzū Kristū, krustā sists un augšāmcēlies. Patiesā problēma šajā mūsu vēstures brīdī ir tā, ka Dievs pazūd no cilvēku apvāršņa, un, līdz ar Dieva nākošās gaismas aptumšošanu, cilvēce zaudē orientāciju, izraisot arvien acīmredzamākas postošās sekas. Vīriešu un sieviešu vadīšana pie Dieva , Dievam, kurš runā Bībelē: tā ir pašreizējā Baznīcas un Pētera pēcteča augstākā un galvenā prioritāte. Sākot noViņa Svētības pāvesta Benedikta XVI vēstule visiem pasaules bīskapiem, 10. gada 2009. marts; vatican.va

Tomēr pat dziļas pateicības un skumju mirkļiem par tik uzticīgu pāvestu — vai nenoteiktības nākotnei — nevajadzētu iedragāt mūsu ticību Jēzum. Tas ir Viņš, kurš ceļ Baznīcu, “Manu baznīcu”, viņš teica. 

Kad to redzam vēstures faktos, mēs neslavinām cilvēkus, bet slavējam To Kungu, kurš nepamet Baznīcu un kurš vēlējās paust, ka viņš ir klints caur Pēteri, mazo klupošo akmeni: „miesa un asinis” dara nevis glāb, bet Tas Kungs izglābj caur tiem, kas ir miesa un asinis. Šīs patiesības noliegšana nav ticības, nevis pazemības plus, bet ir saraušanās no pazemības, kas atzīst Dievu tādu, kāds viņš ir. Tāpēc Petrīna solījums un tā vēsturiskais iemiesojums Romā visdziļākajā līmenī paliek arvien atjaunots prieka motīvs; elles spēki nepārvarēs to... —Kardināls Ratzingers (POPE BENEDICT XVI), Aicināts uz kopību, Izpratne par baznīcu šodien, Ignatius Press, lpp. 73.-74

To atkārtoja Benedikta pēctecis:

Daudzi spēki ir mēģinājuši un joprojām dara, lai iznīcinātu Baznīcu gan no ārpuses, gan iekšpuses, bet tie paši tiek iznīcināti un Baznīca paliek dzīva un auglīga… Viņa paliek neizskaidrojami stabila... valstības, tautas, kultūras, nācijas, ideoloģijas, pilnvaras ir pagājušas, taču Baznīca, kas dibināta uz Kristus, neskatoties uz daudzajām vētrām un mūsu daudzajiem grēkiem, joprojām ir uzticīga kalpošanas laikā parādītajai ticības nogulsnei; jo Baznīca nepieder ne pāvestiem, ne bīskapiem, ne priesteriem, ne ticīgajiem lajiem; Baznīca katrā mirklī pieder vienīgi Kristum. —POPE FRANCIS, Homīlija, 29. gada 2015. jūnijs www.americamagazine.org

Esmu pārliecināts, ka šī ir ilgstoša vēsts, pie kuras Benedikts liks mums pieķerties, lai arī cik vētrainas kļūs mūsu dienas. Pāvesti un vecāki, mūsu bērni un laulātie, mūsu draugi un pazīstamie nāks un aizies… bet Jēzus tagad ir ar mani, man blakus, un tas ir tikpat drošs solījums kā jebkas, ko Viņš teica Pēterim. 

Lūk, es esmu ar jums visas dienas līdz pasaules galam. (Mat. 28:20)

Kad pirms vairākiem gadiem nomira mana māte, man bija tikai 35, viņai 62. Pēkšņa sajūta, ka esmu pamesta, bija jūtama, dezorientējoša. Iespējams, daži no jums šodien var justies šādi — mazliet pamesti Mātes baznīcā, nodziestot vienai no gadsimta spožākajām liesmām. Bet arī šeit Jēzus atbild:

Vai māte var aizmirst savu zīdaini, būt bez maiguma pret savu dzemdes bērnu? Pat ja viņa aizmirstu, es tevi nekad neaizmirsīšu. Redzi, es esmu tevi iegravējis savās plaukstās… (Jesajas 49:15-16)

Galu galā Benedikts XVI nav prom. Viņš tagad mums ir tuvāk nekā jebkad agrāk Vienotajā, mistiskajā Kristus Miesā.

 

Mēs to nevaram noslēpt
pie apvāršņa pulcējas daudzi draudīgi mākoņi.
Tomēr mēs nedrīkstam zaudēt drosmi,
drīzāk mums jāsaglabā cerības liesma
dzīvs mūsu sirdīs ...
 

—POPE BENEDICT XVI, Katoļu ziņu aģentūra,
Janvāris 15th, 2009

 

 

 

 

ar Nihils Obstats

 

Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

Tagad telegrammā. Klikšķis:

Sekojiet Markam un ikdienas “laika zīmēm” vietnē MeWe:


Sekojiet Marka rakstiem šeit:

Klausieties sekojošo:


 

 
Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, TICĪBA UN MORĀLAS un tagged .