KALKUTA, "nabadzīgāko nabadzīgo" pilsēta, sacīja Vissvētākā Māte Terēze.
Bet viņiem vairs nav šīs atšķirības. Nē, nabadzīgākie no nabadzīgajiem ir atrodami pavisam citā vietā…
Kalkutas jaunajās ielās ir augstceltnes un espresso veikali. Nabagi valkā kaklasaites, bet izsalkušie uzvelk augstpapēžu kurpes. Naktīs viņi klīst pa televīzijas notekcaurulēm, te meklējot baudas kumosiņu vai tur kādu piepildījuma kumosu. Vai arī jūs atradīsit viņus ubagojam vientuļajās interneta ielās, un aiz peles klikšķiem tik tikko dzirdami vārdi:
“Es izslāpu…”
'Kungs, kad mēs tevi redzējām izsalkušu un paēdinājām vai izslāpušu un devām tev dzert? Kad mēs tevi redzējām svešinieku un sagaidījām, vai kailu un apģērbām tevi? Kad mēs jūs redzējām slimu vai cietumā un apmeklējām jūs? Un ķēniņš viņiem sacīs: Āmen, es jums saku: visu, ko jūs darījāt vienam no šiem maniem mazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši. (Mat. 25: 38-40)
Es redzu Kristu Kalkutas jaunajās ielās, jo no šīm notekcaurulēm Viņš mani atrada, un tagad Viņš sūta uz tiem.
