Uz lūgšanu



AS
ķermenim ir vajadzīga barība enerģijai, tāpēc arī dvēselei ir vajadzīgs garīgais ēdiens, lai uzkāptos Ticības kalns. Ēdiens ķermenim ir tikpat svarīgs kā elpa. Bet kā ar dvēseli?

 

GARĪGA PĀRTIKA

No katehisma:

Lūgšana ir jaunās sirds dzīve. —CCC, nr.2697

Ja lūgšana ir jaunās sirds dzīve, tad jaunās sirds nāve ir nav lūgšanas- tāpat kā ēdiena trūkums izsalcina ķermeni. Tas izskaidro, kāpēc tik daudzi no mums, katoļiem, nepaceļas kalnā, neaug svētumā un tikumā. Katru svētdienu mēs ierodamies misē, nometam grozā divus dolārus un pārējā nedēļā aizmirstam par Dievu. Dvēsele, kurai trūkst garīgās barības, sāk mirt.

Tēvs vēlas, lai a personiskās attiecības ar mums, Viņa bērniem. Bet personiskās attiecības ir daudz vairāk nekā tikai Dieva ielūgšana savā sirdī ...

... lūgšana is dzīvie attiecība Dieva bērnu ar savu Tēvu ... Sākot noCCC, n.2565

Lūgšana IR personīgās attiecības ar Dievu! Nav lūgšanas? Nav attiecību. 

 

MĒRĶA MĒRĶIS

Pārāk bieži mēs lūgšanu uzskatām par pienākumu vai maksimāli par nepieciešamu rituālu. Tas ir daudz, daudz vairāk.

Lūgšana ir Dieva slāpju sastapšanās ar mūsējām. Dievs slāpst, lai mēs viņu izslāptu. - CCC, n. 2560. lpp

Dievs slāpst pēc jūsu mīlestības! Pat eņģeļi paklanās pirms šī noslēpuma, noslēpuma par bezgalīgu Dievu, kurš ir iemīlējies Viņa galīgajā radībā. Tad lūgšana izsaka vārdos to, pēc kā mūsu dvēsele slāpst: mīlestība... Mīlestība! Dievs ir mīlestība! Arī mēs alkstam pēc Dieva, neatkarīgi no tā, vai mēs to zinām vai nē. Kad es atklāju, ka Viņš mani mīl ar savu dzīvi un neatņems šo mīlestību, tad es varu sākt runāt ar Viņu, jo man nav no Viņa jābaidās. Šis uzticēties maina lūgšanas valodu (tāpēc to sauc par “Ticības kalnu”). Vairs nav runa par sausu vārdu atkārtošanu vai poētisku tekstu deklamēšanu ... tā kļūst par sirds kustību, sirds apvienošanos, slāpes piesātinošas slāpes.

Jā, Dievs to vēlas lūdzieties ar sirdi. Runājiet ar Viņu tāpat kā ar draugu. Tas ir Viņa ielūgums:

Es jūs saucu par draugiem ... jūs vairs neesat vergs, bet gan bērns. (Jāņa 15:15; Gal 4: 7)

Lūgšana, saka svētā Terilas no Avilas,

... ir cieša dalīšanās starp diviem draugiem. Tas nozīmē, ka bieži jāpavada laiks, lai paliktu divatā ar Viņu, kurš mūs mīl.

 

LŪGŠANA NO SIRDS

Kad jūs lūdzat no sirds, jūs atverat sevi Svētajam Garam, kurš is Dieva mīlestība, pēc kuras jūs alkstat un slāpējat. Tāpat kā jūs nevarat ēst ēdienu, vispirms neatverot muti, jums ir jāatver sava sirds, lai saņemtu Svētā Gara spēku un žēlastības, kas nepieciešamas, lai uzkāptu Ticības kalnā:

Lūgšana rūpējas par mums nepieciešamo žēlastību ... Sākot noCCC, n.2010

Vai jūs tagad redzat, cik svarīgi ir kļūt par lūgšanas dvēseli? Lūdzieties no sirds, un jūs lūdzat pareizo ceļu. Lūdzieties bieži, un jūs iemācīsities vienmēr lūgt.

Ko tad jūs gaidāt? Izslēdziet datoru, dodieties uz savu iekšējo istabu un lūdzieties.

Viņš, kas ir Mīlestība, gaida. 

 

TURPMĀKĀ LASĪŠANA:

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, SPIRITUALITĀTE.