Pieklājība National Geographic
Šis raksts pirmo reizi nonāca pie manis Karaļa Kristus svētkos, 24. gada 2007. novembrī. Es jūtu, ka Tas Kungs mudina mani to atkārtoti publicēt, gatavojoties manai nākamajai tīmekļa pārraidei, kas attiecas uz ļoti sarežģītu tēmu ... lielu gaidāmo satricinājumu. Lūdzu, uzmaniet šo tīmekļa apraidi vēlāk šonedēļ. Tiem, kas nav skatījušies Pravietojumi Romas sērijā vietnē EmbracingHope.tv, tas ir visu manu rakstu un manas grāmatas kopsavilkums un vienkāršs veids, kā izprast “lielo ainu”, kā uzskata agrīnās baznīcas tēvi un mūsu mūsdienu pāvesti. Tas ir arī skaidrs mīlestības vārds un brīdinājums sagatavoties…
Lūk, nāk diena, kas deg kā krāsns ... (Mal 3:19)
STIPRA BRĪDINĀJUMS
Es negribu sodīt sāpošo cilvēci, bet es vēlos to izārstēt, piespiežot to pie Manas Žēlsirdīgās Sirds. Es izmantoju sodu, kad viņi paši mani piespiež to darīt ... (Jēzus, Sv. Faustīnai, Dienasgrāmata, n. 1588)
Tā sauktais “sirdsapziņas apgaismojums” vai “brīdinājums” var tuvoties. Es jau sen jutu, ka tas var notikt a. Vidū liela nelaime ja nav atbildes par šīs paaudzes grēkiem; ja abortu briesmīgais ļaunums nebeidzas; eksperimentiem ar cilvēka dzīvi mūsu “laboratorijās”; uz nepārtrauktu laulības un ģimenes dekonstrukciju - sabiedrības pamatu. Kaut arī Svētais tēvs turpina mūs mudināt ar mīlestības un cerības enciklikām, mums nevajadzētu pakļauties pieņēmumam, ka dzīvību iznīcināšana ir nenozīmīga.
Es vēlos dalīties ar dvēseles vārdiem, kas var būt pravietis mūsu dienai. Ar visiem pravietojumiem tas ir jāatšķir ar lūgšanu. Bet šie vārdi apstiprina to, kas ir rakstīts šajā tīmekļa vietnē, un to, ko Tas Kungs it kā steidzami saka daudziem „praviešiem” šodien:
Mani cilvēki, drīz parādīsies pareģoto brīdinājumu laiks. Es pacietīgi lūdzu jūs, Mana tauta, tomēr pārāk daudzi no jums turpina sevi nodot pasaules ceļiem. Tagad ir īstais laiks pievērst īpašu uzmanību Maniem vārdiem un aptvert tos, kas jūsu ģimenēs atrodas vistālāk no Manis. Tagad ir pienācis laiks piecelties un liecināt par viņiem, jo tik daudzi tiks noķerti. Esiet sveicināti šajā vajāšanas laikā, jo visi, kas tiek apsmieti un vajāti Manis dēļ, tiks apbalvoti Manā valstībā.
Šis ir laiks, kad mani uzticīgie tiek aicināti uz dziļu lūgšanu. Jo acu mirklī jūs varat stāvēt Manis priekšā. Nepaļaujieties uz cilvēka lietām, drīzāk paļaujieties uz sava Debesu Tēva gribu, jo vīriešu ceļi nav Mani ceļi, un šī pasaule tiks strauji nometusies uz ceļiem.
Āmen! Āmen, es jums saku, jo tas, kurš ņem vērā manus vārdus un dzīvo valstības labā, atradīs vislielāko atalgojumu ar savu Debesu Tēvu. Neesi līdzīgs dumjam cilvēkam, kurš gaida, kad zeme sāk šūpoties un drebēt, jo tad tu vari iet bojā ... —Katoliskais redzētājs, „Dženifera”; Vārdi no Jēzus, P. 183
VĀRDĀ
Dāvids arī pravietoja par laiku, kad Tas Kungs apmeklēs Savu tautu lielā pārbaudījuma vidū:
Tad zeme satinās un šūpojās; kalni bija satricināti līdz pamatam: tie aizrāvās pēc viņa briesmīgajām dusmām. No viņa nāsīm izdalījās dūmi un no mutes dedzinoša uguns: no tās karstuma sadedzināja ogles.
Viņš nolaida debesis un nokāpa, zem kājām melns mākonis. Viņš nāca tronī uz ķerubiem, viņš lidoja vēja spārniem. Viņš padarīja tumsu par savu pārklājumu, tumšos mākoņu ūdeņus un savu telti. Viņa priekšā spīdēja spilgtums ar krusām un uguns mirgošanu.
Tas Kungs dārdēja debesīs; Visaugstākais ļāva dzirdēt viņa balsi. (Psalms 18)
Kristus ir mūsu karalis, taisnīgs karalis. Viņa spriedumi ir žēlsirdīgi, jo Viņš mūs mīl. Bet sodu var mazināt ar lūgšanu un gavēni. Neoficiālā paziņojumā, ko 1980. gadā sniedza vācu katoļu grupai, pāvests Jānis Pāvils acīmredzot runāja ne tik daudz par fizisku sodīšanu, bet gan garīgu, lai gan abus nevar atdalīt:
Mums jābūt gataviem iziet lielus pārbaudījumus ne pārāk tālā nākotnē; pārbaudījumi, kuru dēļ mums būs jāatsakās pat no savas dzīves, jāpiešķir pilnīga sevis dāvana Kristum un Kristum. Ar jūsu un manu lūgšanu palīdzību ir iespējams mazināt šo bēdu, taču to vairs nav iespējams novērst, jo tikai tādā veidā Baznīcu var efektīvi atjaunot. Cik reizes Baznīcas atjaunošana patiešām ir notikusi asinīs? Šoreiz atkal nebūs savādāk. - Regis Scanlon, Plūdi un uguns, Homiletic & Pastoral Review, 1994. gada aprīlis
Un neteiksim, ka tieši Dievs mūs šādi soda; gluži pretēji, paši cilvēki gatavo savu sodu. Savā laipnībā Dievs mūs brīdina un aicina uz pareizo ceļu, vienlaikus ievērojot brīvību, ko viņš mums ir devis; līdz ar to cilvēki ir atbildīgi. –Sr. Lūcija, viena no Fatima vizionāriem, vēstulē Svētajam Tēvam, 12. gada 1982. maijs.
Iesāksim dziļu lūgšanu Bastions, it īpaši aizlūgšanā par daudzajām dvēselēm, kuras šajā vēlīnā stundā paliek aizmigušas. Ļaujiet nosodījumam un tiesai būt tālu no mums, un svētība un žēlsirdība ir tuvu; ļaujiet kārdinājumam saukt taisnību pret mūsu uztvertajiem ienaidniekiem, lai viņu vietā izdotos līdzjūtība, upurēšana un aizlūgšana.
Nenoniecini grēcinieku, jo mēs visi esam vainīgi. Ja jūs mīlestības dēļ uz Dievu celaties pret viņu, tā vietā sērojiet par viņu. Kāpēc jūs viņu nicināt? Nicini viņa grēkus, bet lūdzies par viņu, lai tu būtu līdzīgs Kristum, kurš nekaitināja grēciniekus, bet lūdzās par viņiem. Vai jūs neredzat, kā viņš raudāja pār Jeruzalemi? Jo arī mūs velns vairākkārt ir apmānījis. Tad kāpēc nicināt to, kuru velns, kurš mūs visus ņirgā, ir pievīlis tāpat kā mēs? Kāpēc, ak, cilvēks, nicini grēcinieku? Vai tāpēc, ka viņš nav tik taisnīgs kā tu pats? Bet kas notiek ar jūsu taisnīgumu no brīža, kad esat bez mīlestības? Kāpēc tu viņu neraudi? Tā vietā jūs viņu vajāat. Noteikti cilvēki satrakojas nezināšanas dēļ, uzskatot, ka viņi saskata grēcinieku darbus. - Svētais Īzaks, sīriešu, 7. gadsimta mūks
TURPMĀKĀ LASĪŠANA:
- Izpratne par atšķirību starp Dieva un cilvēka dusmām: Dieva dusmas
- Dievišķās žēlsirdības vēstījums mūsu laikiem ... skatīt: Vai žēlastības laiks beidzas ..? (III daļa)
