Kamēr lūdzot pirms Vissvētākā Sakramenta pirms divām nedēļām, vienam no maniem kolēģiem prātā zibēja pulksteņa attēls. Rokas bija pusnaktī ... un tad pēkšņi viņi pāris minūtes lēca atpakaļ, pēc tam virzījās uz priekšu, tad atpakaļ ...
Arī manai sievai ir atkārtots sapnis, kad mēs stāvam laukā, bet pie horizonta pulcējas tumši mākoņi. Ejot uz viņu pusi, mākoņi attālinās.
Mums nevajadzētu par zemu novērtēt aizlūgšanas spēku, it īpaši, kad mēs atsaucamies uz Dieva žēlsirdību. Mums nevajadzētu arī neizprast laika zīmes.
Consider the patience of our Lord as salvation.–2 Pt 3:15
