Taimskvēra parāde, autors Aleksandrs Čens
WE dzīvo bīstamos laikos. Bet maz ir tādu, kas to saprot. Tas, par ko es runāju, nav terorisma, klimata pārmaiņu vai kodolkara draudi, bet gan kaut kas smalkāks un viltīgāks. Tas ir ienaidnieka virzība uz priekšu, kurš jau ir ieguvis vietu daudzās mājās un sirdīs un, izplatoties visā pasaulē, izdodas radīt draudīgu iznīcību:
Troksnis.
Es runāju par garīgu troksni. Dvēselei tik skaļš, sirdij tik apdullinošs troksnis, ka, nokļuvis tajā, tas aizsedz Dieva balsi, apslāpē sirdsapziņu un apžilbina acis, lai redzētu realitāti. Tas ir viens no bīstamākajiem mūsu laika ienaidniekiem, jo, lai gan karš un vardarbība nodara kaitējumu ķermenim, troksnis ir dvēseles slepkava. Un dvēsele, kas ir izslēgusi Dieva balsi, riskē Viņu vairs mūžībā vairs nedzirdēt.
TROKSNIS
Šis ienaidnieks vienmēr ir slēpies, bet varbūt nekad vairāk kā šodien. Par to brīdināja apustulis svētais Jānis troksnis ir antikrista gara priekšvēstnesis:
Nemīli pasauli vai pasaules lietas. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības. Jo viss, kas ir pasaulē, jutekliskā iekāre, acu vilinājums un izliekta dzīve, nav no Tēva, bet gan no pasaules. Tomēr pasaule un tās vilinājums iet prom. Bet kas dara Dieva gribu, tas paliek mūžīgi. Bērni, ir pēdējā stunda; un tāpat kā jūs dzirdējāt, ka antikrists nāk, tā tagad ir parādījušies daudzi antikristi. (1. Jāņa 2:15-18)
Miesas iekāre, acu vilinājums, pretencioza dzīve. Šie ir līdzekļi, ar kuriem Firstistes un lielvaras vērš trokšņa sprādzienu pret nenojaušot cilvēci.
IEKĀLES TROKSNIS
Cilvēks nevar sērfot internetā, staigāt pa lidostu vai vienkārši iegādāties pārtikas preces, ja viņu neuzbrūk iekāres troksnis. Vīrieši vairāk nekā sievietes ir uzņēmīgi pret to, jo vīriešiem ir spēcīgāka ķīmiskā reakcija. Tas ir šausmīgs troksnis, jo tas ievelk savā ceļā ne tikai acis, bet arī visu ķermeni. Pat šodienas ierosināšana, ka pusģērbta sieviete ir nepieklājīga vai nepiedienīga, radīs apjukumu, ja ne nicinājumu. Ir kļuvis sociāli pieņemams un arvien jaunākā vecumā ķermeņa seksualizācija un objektivizācija. Tas vairs nav trauks, lai ar pieticības un labdarības palīdzību nodotu patiesību par to, kas patiesībā ir cilvēks, bet ir kļuvis par skaļruni, kas izkliedz izkropļotu vēstījumu: ka piepildījums galu galā nāk no seksa un seksīguma, nevis no Radītāja. Šis troksnis vien, ko tagad pārraida ar sasmakušiem attēliem un valodu gandrīz visos mūsdienu sabiedrības aspektos, iznīcina dvēseles vairāk nekā, iespējams, jebkurš cits.
VELINĀŠANAS TROKSNIS
Jo īpaši Rietumu valstīs materiālisma troksnis — jaunu lietu vilinājums — ir sasniedzis apdullinošu toni, tomēr daži tam pretojas. Ipad, ipod, ibooks, iphone, ifashions, pensijas plāni…. Pat paši nosaukumi atklāj kaut ko no iespējamām briesmām, kas slēpjas aiz nepieciešamības pēc personiskā komforta, ērtības un prieka. Tas viss ir par "es", nevis manu brāli, kuram tas ir vajadzīgs. Ražošanas produkcijas eksports uz trešo pasauli 
valstis (kas bieži vien rada netaisnību ar nožēlojamām algām) ir izraisījušas zemu izmaksu preču cunami, kam sekoja nerimstošas reklāmas viļņi, kas prioritāšu totēma augšgalā nostāda sevi, nevis kaimiņu.
Taču mūsu dienās troksnis ir ieguvis citu un mānīgāku toni. Internets un bezvadu tehnoloģija nepārtraukti piedāvā plašu augstas izšķirtspējas krāsu, ziņu, tenku, fotoattēlu, videoklipu, preču un pakalpojumu klāstu — viss sekundes daļā. Tas ir ideāls mirdzuma un glamūra sajaukums, lai dvēseles būtu iemīļotas — un bieži vien kurlas pret izsalkumu un slāpēm savā dvēselē pēc pārpasaulīgā, pēc Dieva.
Mēs nevaram noliegt, ka mūsu pasaulē notiekošās straujās pārmaiņas rada arī dažas satraucošas sadrumstalotības un atkāpšanās individuālismā pazīmes. Elektronisko sakaru izmantošanas paplašināšanās dažos gadījumos paradoksālā kārtā ir radījusi lielāku izolāciju… — Pāvests BENEDIKTS XVI, runa Sv. Jāzepa baznīcā, 8. gada 2008. aprīlī Jorkvilā, Ņujorkā; Katoļu ziņu aģentūra
IZLIKUMU TROKSNIS
Svētais Jānis brīdina par kārdinājumu uz "dzīves lepnumu". Tas neaprobežojas tikai ar vēlmi būt bagātam vai slavenam. Mūsdienās tas atkal ir uzņēmies viltīgāku kārdinājumu, izmantojot tehnoloģijas. "Sociālais 
tīklošana", lai gan bieži vien kalpo, lai savienotu vecos draugus un ģimeni, bet arī veicina jaunu individuālismu. Izmantojot tādus saziņas pakalpojumus kā Facebook vai Twitter, tendence ir izlikt katru savu domu un darbību, lai pasaule to redzētu, veicinot pieaugošu tendenci. narcisms (pašapgāšanās) Tas tiešām ir tiešā pretrunā ar svēto bagātīgo garīgo mantojumu, kurā ir jāizvairās no tukšas pļāpāšanas un vieglprātības, jo tie audzina pasaulīguma un neuzmanības garu.
SIRDS UZGAUDZĪBA
Protams, visu šo troksni nedrīkst uzskatīt par strikti ļaunu. Cilvēka ķermenis un seksualitāte ir Dieva dāvana, nevis apkaunojošs vai netīrs šķērslis. Materiālās lietas nav ne labas, ne sliktas, tās vienkārši ir... līdz mēs tās novietojam uz savas sirds altāra, padarot tās par elkiem. Un internetu var izmantot arī uz labu.
Nācaretes namā un Jēzus kalpošanā bija 
vienmēr ir pasaules fona troksnis. Jēzus pat iegāja ”lauvu bedrē”, ēdot kopā ar muitniekiem un netiklām. Bet Viņš to darīja, jo Viņš vienmēr to uzturēja sirds aizbildnība. Svētais Pāvils rakstīja,
Nepielāgojieties šim laikmetam, bet pārveidojieties ar sava prāta atjaunošanos... (Romiešiem 12:2)
Sirds aizbildniecība nozīmē, ka es neesmu vērsta uz pasaules lietām, pieskaņoties tās bezdievīgajiem ceļiem, bet gan uz Valstību, Dieva ceļiem. Tas nozīmē no jauna atklāt dzīves jēgu un saskaņot savus mērķus ar to…
…atbrīvosimies no ikvienas nastas un grēka, kas mums ir pielipis, un neatlaidīgi darbosimies skrējienā, kas ir mūsu priekšā, vienlaikus nepievēršot uzmanību Jēzum, ticības vadītājam un pilnveidotājam. (Ebr 12:1-2)
Savos kristību solījumos mēs apsolām "noraidīt ļaunuma krāšņumu un atteikties no grēka valdīšanas". Sirds aizbildnība nozīmē izvairīties no pirmā liktenīgā soļa: tikt iesūktam ļaunuma šarmā, kas, ja ņemam ēsmu, noved pie tā, ka tas mūs pārņem.
…katrs, kas izdara grēku, ir grēka vergs. (Jāņa 8:34)
Jēzus staigāja starp grēcīgiem cilvēkiem, bet Viņš turēja Hi
viņa sirds ir neaptraipīta, pastāvīgi meklējot Tēva gribu. Viņš staigāja patiesībā, ka sievietes nebija priekšmeti, bet gan Viņa paša tēla atspulgi; patiesībā, ka materiālās lietas ir jāizmanto Dieva godam un citu labā; un, būdams mazs, pazemīgs un apslēpts, lēnprātīgs un lēnprātīgs, Jēzus vairījās no pasaulīgās varas un goda, ko citi būtu Viņam dāvājuši.
JĀTU UZGLABĀŠANA
Tradicionālajā nožēlas aktā, kas tiek lūgts sakramentālajā grēksūdzē, cilvēks apņemas 'vairs negrēkot un izvairīties no tuvākā grēka gadījuma'. Sirds aizbildniecība nozīmē izvairīties ne tikai no paša grēka, bet arī no labi zināmajām lamatām, kas liktu man krist grēkā. "Veidot nav pārtikas miesai”, teica Sv. Pāvils (sk Tīģeris būrī.) Mans labs draugs saka, ka viņš gadiem nav ēdis ne saldumus, ne alkoholu. "Man ir atkarību izraisoša personība," viņš teica. "Ja es ēdu vienu cepumu, es gribu visu maisiņu." Atsvaidzinošs godīgums. Cilvēks, kurš izvairās pat no tuviem grēka gadījumiem, un viņa acīs var redzēt brīvību.
iekāre
Pirms daudziem gadiem kāds precēts darba biedrs iekāroja sievietes, kas gāja garām. Atzīmējis manu nepiedalīšanos, viņš šņāca: "Joprojām var apskatīt ēdienkarti, nepasūtot!" Bet Jēzus teica pavisam ko citu:
… katrs, kas skatās uz sievieti ar iekāri, jau ir pārkāpis laulību ar viņu savā sirdī. (Mat. 5:28)
Kā mūsu pornogrāfiskajā kultūrā cilvēks var nekrist laulības pārkāpšanas grēkā ar acīm? Atbilde ir nolikt ēdienkarti 
visi kopā. Pirmkārt, sievietes nav priekšmeti, preces, kas jāpieder īpašumā. Tie ir skaisti Dievišķā Radītāja atspulgi: viņu seksualitāte, kas izteikta kā dzīvības sēklu tvertne, ir Baznīcas tēls, kas ir dzīvību dodošā Dieva Vārda tvertne. Tādējādi pat nepiedienīga kleita vai seksualizēts izskats ir slazds; tā ir slidenā nogāze, kas noved pie tā, ka gribas vēl un vēl. Kas tad ir nepieciešams, ir saglabāt acu aizbildnība:
Ķermeņa lampa ir acs. Ja tava acs ir vesela, viss tavs ķermenis būs piepildīts ar gaismu; bet, ja tava acs ir slikta, visa tava miesa būs tumsā. (Mat. 6:22-23)
Acs ir "slikta", ja ļaujam tai apžilbt "ļaunuma glamūram": ja ļaujam tai klīst pa istabu, ja pārlasām žurnālu vākus, sānjoslas interneta attēlus vai skatāmies filmas vai šovus, kas ir nepiedienīgi. .
Novērsiet acis no glītas sievietes; neskatieties uz svešas sievas skaistumu — sievietes skaistuma dēļ daudzi iet bojā, jo iekāre pēc tās deg kā uguns. (Sirahs 9:8)
Runa nav tikai par izvairīšanos no pornogrāfijas, bet gan no visa veida nepiedienības. Dažiem vīriešiem, kas to lasa, tas nozīmē pilnīgu prāta pārveidi attiecībā uz to, kā tiek uztvertas sievietes un pat to, kā mēs uztveram sevi, izņēmumus, kurus mēs attaisnojam, patiesībā mūs ieved slazdā un ievelk grēka postā.
Materiālisms
Varētu uzrakstīt grāmatu par nabadzību. Bet svētais Pāvils, iespējams, to apkopo vislabāk:
Ja mums ir pārtika un apģērbs, mēs ar to būsim apmierināti. Tie, kas vēlas būt bagāti, krīt kārdinājumos un slazdā, un daudzās muļķīgās un kaitīgās vēlmēs, kas viņus iegrūž postā un iznīcībā. (1. Tim. 6:8-9)
Mēs zaudējam aizbildniecību pār sirdi, vienmēr pērkot kaut ko labāku, nākamo labāko. 
Viens no baušļiem ir neiekārot sava tuvākā lietas. Iemesls, brīdināja Jēzus, ir tāds, ka nevar dalīt savu sirdi starp Dievu un mamonu (mantas).
Neviens nevar kalpot diviem kungiem. Viņš vai nu ienīdīs vienu un mīlēs otru, vai arī būs uzticīgs vienam un nicinās otru. (Mat. 6:24)
Sirds aizbildnības saglabāšana nozīmē lielākoties iegūt to, ko mēs nepieciešams nevis to, ko mēs vēlēties, nevis uzkrājot, bet daloties ar citiem, īpaši nabadzīgajiem.
Pārliekās bagātības, kuras tu krāji un satrūvēji, kad tev tās būtu bijis jādod žēlastībā nabadzīgajiem, liekās drēbes, kas tev piederēja un kuras labprātāk redzēji kodes ēdām, nevis nabago apģērbu, un zelts un sudrabs, tu izvēlējies redzēt melus dīkdienībā, nevis iztērēt nabaga pārtikai; visas šīs lietas, es saku, liecinās pret tevi Tiesas dienā. - Sv. Roberts Belarmīns, Svēto gudrība, Džila Hakadelsa, lpp. 166
Izlikšanās
Sirds aizbildniecība nozīmē arī uzraudzīt mūsu vārdus, būt mūsu mēles aizbildniecība. Jo mēlei ir spēks uzkrāt vai nojaukt, sagūstīt vai atbrīvot. Tik bieži mēs lietojam mēli aiz lepnuma, sakot (vai ierakstot) šo vai to, cerot likt sevi izskatīties svarīgākiem par sevi vai iepriecināt citus, gūstot viņu apstiprinājumu. Citreiz mēs vienkārši atbrīvojam vārdu sienu, lai izklaidētu sevi ar tukšu pļāpāšanu.
Katoļu garīgumā ir vārds, ko sauc par "atcerēšanos". Tas nozīmē vienkārši atcerēties, ka es vienmēr esmu Dieva klātbūtnē un ka Viņš vienmēr ir mans mērķis un visu manu vēlmju piepildījums. Tas nozīmē apzināties, ka Viņa griba ir mans ēdiens un ka kā Viņa kalps esmu aicināts sekot Viņam žēlsirdības ceļā. Atcerēšanās tad nozīmē, ka es "savācu sevi", kad esmu zaudējis aizbildniecību pār savu sirdi, paļaujoties uz Viņa žēlastību un piedošanu un atkal apņemos mīlēt un kalpot Viņam. pašreizējais brīdis ar visu sirdi, dvēseli, prātu un spēku.
Runājot par sociālajiem tīkliem, mums jābūt uzmanīgiem. Vai tas ir pazemīgi ielīmēt sevis attēlus, kas glāstina manu iedomību? Kad es "tvītoju" citus, es saku kaut ko tādu, kas ir vajadzīgs vai nē? Vai es veicinu tenkas vai tērēju citu laiku?
Es jums saku: tiesas dienā ļaudis darīs atskaiti par katru bezrūpīgu vārdu, ko viņi runā. (Mat. 12:36)
Padomājiet par savu sirdi kā par krāsni. Tava mute ir durvis. Katru reizi, atverot durvis, jūs izlaižat siltumu. Kad tu aizvērsi durvis, atceroties Dieva klātbūtnē, Viņa dievišķās mīlestības uguns kļūs arvien karstāka, lai īstajā brīdī tavi vārdi varētu kalpot, lai celtu, atbrīvotu un atvieglotu citu cilvēku dziedināšanu. silts citi ar Dieva mīlestību. Tajos laikos, lai gan mēs runājam, jo tas ir Mīlestības balsī, tas kalpo, lai iekurtu uguni sevī. Citādi mūsu un citu dvēsele atdziest, kad durvis turam vaļā bezjēdzīgā vai s
smeldzīga pļāpāšana.
Amoralitāti vai jebkādu netīrību vai alkatību jūsu vidū nedrīkst pat pieminēt, kā tas pieklājas svētajiem, nekādas neķītrības vai muļķīgas vai suģestējošas runas, kas ir nevietā, bet gan pateicība. (Ef 5:3-4)
Svešinieki un ceļotāji
Sirds aizbildnība ir sveša skaņa un pretkultūru. Mēs dzīvojam pasaulē, kas mudina cilvēkus eksperimentēt ar daudzām seksuālām darbībām un dzīvesveidu, izklaidēties pa visu YouTube, tiecas kļūt par dziedošu vai dejojošu "elku" un būt "tolerantiem" pret jebko un jebkuru (izņemot praktizējošus katoļus). . Noraidot šāda veida troksni, Jēzus teica, ka mēs pasaules acīs izskatīsimies dīvaini; ka viņi mūs vajātu, ņirgātu, atstumtu un ienīstu, jo gaisma ticīgajos pārliecinās par tumsu citos.
Jo ikviens, kas dara ļaunas lietas, ienīst gaismu un nenāk pretī gaismai, lai viņa darbi netiktu atklāti. (Jāņa 3:20)
Tāpēc sirds aizbildnība nav kaut kāda novecojusi pagājušo laikmetu prakse, bet gan pastāvīgs, patiess un šaurs ceļš, kas ved uz Debesīm. Tikai daži ir gatavi to pieņemt, pretoties troksnim, lai viņi dzirdētu Dieva balsi, kas ved uz mūžīgo dzīvi.
Jo kur ir tava bagātība, tur būs arī tava sirds… Ieiet pa šaurajiem vārtiem; jo plati ir vārti un plats ceļš, kas ved uz pazušanu, un ir daudz to, kas pa tiem ieiet. Cik šauri vārti un šauri ceļš, kas ved uz dzīvību. Un to, kas to atrod, ir maz. (Mat. 6:21; 7:13-14)
Mīlestība pret pasaulīgo mantu ir sava veida putnu laima, kas sapina dvēseli un neļauj tai aizlidot pie Dieva. — Hippo Augustīns, Svēto gudrība, Džila Hakadelsa, lpp. 164
SAISTĪTAIS LASĪJUMS:
Paldies par atbalstu!
