Viss Viņa

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
no 9. gada 14. līdz 2014. jūnijam
Parastais laiks

Elija gulēja, autors Maikls D. O'Braiens

THE patiesās dzīves sākums Jēzū ir brīdis, kad tu atzīsti, ka esi galīgi samaitāts — nabags tikumā, svētumā, labestībā. Šķiet, ka tas ir brīdis, varētu domāt, par visu izmisumu; brīdis, kad Dievs paziņo, ka esat pareizi nolādēts; brīdis, kad viss prieks ieplūst un dzīve ir nekas vairāk kā izstiepta, bezcerīga slavēšana…. Bet tad tieši tajā brīdī Jēzus saka: “Nāc, es vēlos vakariņot tavā namā”; kad Viņš saka: “Šodien tu būsi ar mani paradīzē”; kad Viņš saka: “Vai tu mani mīli? Tad pabarojiet manas aitas." Tas ir pestīšanas paradokss, ko Sātans nemitīgi cenšas slēpt no cilvēka prāta. Jo, kamēr viņš kliedz, ka tu esi nolādēta, Jēzus saka: tā kā tu esi nosodāms, tu esi cienīgs tikt izglābtam.

Bet, brāļi un māsas, es arī gribu teikt, ka Jēzus balss šajā ziņā nav kā "spēcīgs un stiprs vējš... zemestrīce... vai uguns", bet gan...

…maza čukstoša skaņa. (piektdienas pirmais lasījums)

Dieva aicinājums vienmēr ir delikāts, vienmēr smalks, it kā Viņš noliecās ar Savu seju pret zemi mūsu cilvēciskās gribas priekšā. Tas pats par sevi ir noslēpums, bet tas, kas māca mums darīt to pašu — tā sakot, Dieva gribas priekšā guļam saliektiem. Tieši to patiesībā nozīmē svētlaime, kad Jēzus apsolīja:

Svētīgi garā nabagie, jo viņiem pieder Debesu Valstība. (pirmdienas evaņģēlijs)

“Gara nabags” nav tas, kuram viss ir kopā, bet tieši tas, kurš atzīst, ka viņam nekā nav. Bet viņš paliks nabags, ja vien neradīs šo godīgo stāvokli Radītājam un kā mazs bērns, kas ir pilnībā atkarīgs no vecākiem, kliedz: "Tu man esi vajadzīgs visam, pat lai es vēlos pēc Tevis!" Tas ir sākums, it kā sinepju sēklas, kas dvēselē augs kā milzīgs koks, ja mēs neatlaidīgi uz šo pilnīgas atkarības no Dieva ceļu. Kā tas izskatās?

Dievs pavēl Elijam doties dzīvot uz Vadi Keritu.

Jums būs jādzer no strauta, un es esmu pavēlējis kraukļiem jūs tur pabarot. (pirmdienas pirmais lasījums)

Un tā arī Elija darīja, bet ne pirms tam garā pravietoja, ka tajos gados nebūs ne rasas, ne lietus. Pildot Dieva pavēli pravietot, kā arī pilnībā paļauties uz dievišķo gādību, Elija pēkšņi nonāk vispretrunīgākā situācijā. Pati straume, ko Dievs nodrošināja, tagad sāk izžūt tieši Elija uzticības dēļ!

Cik bieži tu esi sev teicis: “Es esmu sekojis Dieva gribai, darījis visu iespējamo, lai būtu labs cilvēks, mīlu citus utt. šī  or Ka ar mani notiek??" Šis ir pārbaudes brīdis, un mums tas ir jāredz. Jo Dievs mūs nekad, nekad nepamet.

Patiešām, viņš ne guļ, ne guļ, Israēla aizbildnis. (pirmdienas psalms)

Bet Viņš pieļauj pārbaudījumus, lai mēs nesāktu klanīties upei vai pielūgt kraukli. Un tiešām, jo ​​Elija ir uzticīgs, Dievs viņu svētī ar kaut ko vēl labāku.

Ziniet, ka Tas Kungs dara brīnumus savam uzticīgajam... (Otrdienas psalms)

Tāpēc šo pārbaudījumu mērķis nav mūs nodarīt pāri, bet tieši atstāt mūs garīgās nabadzības stāvoklī, jo "Viņu ir Debesu Valstība." Tas, iespējams, ir viens no lielākajiem kristiešiem, kuri cenšas augt svētumā: mēs jūtam, ka ejam uz priekšu, kļūstam par svētajiem, stāvam svētumā, ko esam nopelnījuši ar upuriem un asarām…. tikai tāpēc, lai kārdinājums būtu acis un atklātu, ka esam tikpat nabagi kā sākumā! Paskaties, mēs esam putekļi, un tas nemainās. Baznīca neceļ savu lūgšanu katru Pelnu trešdienu uz: "Pagājušajā gadā jūs bijāt putekļi, bet tagad jūs esat skaistāki putekļi...". Nē, viņa pārliek mūs ar pelniem un atgādina, ka mēs patiesi un vienmēr esam nabagi; ka bez Kristus mēs “neko nevaram darīt”. ^[1]sal. Jāņa 15:5

...ar viņu pie manas labās rokas es netikšu traucēts. (Sestdienas psalms)

Bet tad mums ir arī jāizvairās no sava veida fatālistiskas attieksmes, kas saka, ka es patiešām esmu kā izmetama kafijas krūze, ar kuru Dievs kādu brīdi garšo un pēc tam izmet. Nē! Jūs esat Visaugstākā bērns. Teikt, ka “tu esi putekļi”, nenozīmē, ka tavs vērtība ir putekļi. Drīzāk jūs esat bezpalīdzīgs sevī un sevī. Nē, lielais noslēpums, kas mudina sātanu uz skaudību un asinskāru uzbrukumu cilvēku rasei, ir tas, ka mums ir "nāc, lai piedalītos dievišķajā dabā." ^[2]sal. 2. mājdzīvnieks 1:4 Jūs esat “sāls” un “gaisma”, Jēzus saka otrdienas evaņģēlijā. Tas nozīmē, ka mēs tagad esam līdzdalībnieki arī Viņa dievišķajā misijā glābt dvēseles. Bet, lai mēs būtu sāls, kas ienes garšu un gaismu, kas caurauž tumsu, mums patiesi jāieiet garā nabaga stāvoklī.

Tādējādi Jēzus aicina mūs šajā vēlajā stundā atrauties no visa un bez ierunām sekot Viņam. Par “bez maksas esat saņēmis; bez maksas jums ir jādod" ^[3]sk. Trešdienas evaņģēlijs Tāpat kā Elīsa, kurš pārtrauca aršanu pats savus laukus, upurēja savus vēršus ugunī, kas celta no paša arkla, un devās novākt Dieva laukus. ^[4]sk. Sestdienas pirmais lasījums Tāpat kā Barnaba un Sauls, kuri gavēja un lūdza, lai sadzirdētu mazo, čukstošo Dieva balsi, lai sekotu Viņa gribai un vienīgi Viņa gribai. ^[5]sk. Trešdienas pirmais lasījums

Svētīgi garā nabagie -tie, kas maina šo pasauli pret nākamo. Debesu valstība būs viņiem. Un tie visi būs Viņa.

Tāpēc mana sirds priecājas un mana dvēsele priecājas, arī mana miesa paliek paļāvībā; Jo jūs nepametīsiet manu dvēseli ne pasaulei, ne arī neļausiet savam uzticīgajam sabojāt. (Sestdienas psalms)