Miers nav tikai kara neesamība ...
Miers ir “kārtības miers”.
Sākot noKatoļu baznīcas katehisms, n. 2304. lpp
PAT tagad, pat ja laiks griežas arvien ātrāk un dzīves ritms prasa vairāk; pat tagad, kad pieaug spriedze starp laulātajiem un ģimenēm; pat tagad, kad sirsnīgs dialogs starp indivīdiem izirst un tautas rūpējas par karu ... pat tagad mēs varam atrast patiesu mieru.
Bet vispirms mums ir jāsaprot, kas ir “patiess miers”. Franču teologs Fr. Leons de Grandmesons (miris 1927. gadā), izteicies diezgan skaisti:
Miers, ko pasaule mums piedāvā, ir fizisku ciešanu neesamība un dažāda veida baudas. Miers, ko Jēzus apsola un dāvā saviem draugiem, ir cits zīmogs. Tas nav saistīts ar ciešanu un satraukumu neesamību, bet gan no iekšējas nesaskaņas, mūsu gara vienotības attiecībā pret Dievu, pret sevi un citiem. Sākot noMēs un Svētais Gars: sarunas ar lajiem, Leonas de Grandmeisonas garīgie raksti (Fides Publishers); sk. Magnificat, 2018. janvāris, lpp. 293
Tas ir interjers traucējums kas atņem dvēselei patiesu mieru. Un šis traucējums ir nekontrolēta auglis griba un nekontrolēts apetītes. Tāpēc turīgākajās tautās uz zemes ir visnelaimīgākie un nemierīgākie iedzīvotāji: daudzām ir viss, bet tomēr nav nekā. Patiesu mieru mēra nevis tajā, kas tev pieder, bet gan tajā, kas tev pieder.
Tas arī nav vienkāršs jautājums nav ņemot lietas. Jo, kā skaidro Sv. Jānis no Krusta, “šis trūkums neatlaidīs dvēseli, ja tā [joprojām] alkst pēc visiem šiem priekšmetiem”. Drīzāk runa ir par dvēseles apetītes un to apmierinājumu, kas padara to neapmierinātu un vēl nemierīgāku, atslābināšanos vai atņemšanu.
Tā kā pasaules lietas nevar iekļūt dvēselē, tās pašas par sevi nav tai apgrūtinājums vai kaitējums; drīzāk tā ir iekšā mītošā griba un apetīte, kas rada kaitējumu, ja tiek liktas uz šīm lietām. Sākot noKāpšana Karmela kalnā, Pirmā grāmata, 4. nodaļa, n. 4; Krusta Jāņa kopotie darbi, lpp. 123; Tulkojuši Kīrans Kavano un Otilio Redrigess
Bet, ja kādam ir šīs lietas, kas tad? Drīzāk jautājums ir, kāpēc jums tie vispār ir? Vai jūs katru dienu izdzerat vairākas kafijas tases, lai pamostos vai lai sevi mierinātu? Vai tu ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu? Vai jūs mīlaties ar savu dzīvesbiedru tādā veidā, kas veicina kopību vai tikai apmierina? Dievs nenosoda to, ko Viņš ir radījis, un nenosoda baudu. Tas, ko Dievs ir aizliedzis ar bausli, ir padarīt baudu vai radījumus par dievu, par mazu elku.
Jums nebūs citu dievu, izņemot mani. Netaisi sev elku vai līdzīgu nekam augšā debesīs, ne virs zemes lejā, ne ūdeņos zem zemes; tev nebūs locīties viņu priekšā un nekalpot tiem. (20. Mozus 3:4-XNUMX)
Tas Kungs, kurš mūs radījis no mīlestības, zina, ka tikai Viņš ir visu vēlmju piepildījums. Viss, ko Viņš radīja, labākajā gadījumā ir tikai Viņa labestības atspulgs, kas norāda uz Avotu. Tāpēc alkt pēc kāda objekta vai citas radības nozīmē palaist garām mērķi un kļūt par to vergu.
Brīvībai Kristus mūs darīja brīvus; tāpēc esiet stingri un nepakļaujieties atkal verdzības jūgam. (Gal 5:1)
Mūsu apetīte un nemiers, ko tās rada, atņem patiesu mieru.
…brīvība nevar pastāvēt sirdī, kurā dominē vēlmes, verga sirdī. Tas mīt atbrīvotā sirdī, bērna sirdī. — Sv. Jānis no Krusta, turpat. 6. lpp. 126
Ja jūs patiešām vēlaties (un kurš to nevēlas?). "miers, kas pārspēj visu saprašanu" ir nepieciešams šos elkus sagraut, lai tie būtu pakļauti tavai gribai — nevis otrādi. Tas ir tas, ko Jēzus domā, sakot:
…kas no jums neatsakās no visa, kas viņam ir, nevar būt mans māceklis. (Lūkas 14:33)
Jēzus ir prasīgs, jo vēlas mūsu patieso laimi. —POPĒJS JĀNS PAULS II, Pasaules Jauniešu dienas vēstījums 2005. gadam, Vatikāns, 27. gada 2004. augusts, Zenit.org
Ieiet šajā pašaizliedzībā ir kā “tumšā naktī”, saka Krusta Jānis, jo tiek atņemta jutekļu “gaisma” pieskāriena, garšas, redzes utt. “Patgriba”, rakstīja Kalps. Dievs Katrīna Dohertija "ir šķērslis, kas mūžīgi stāv starp mani un Dievu". [1]Poustīnija, p. 142 Tātad sevis noliegšana ir kā ieiešana naktī, kurā vairs ne maņas ved aiz deguna, bet tagad – ticība Dieva Vārdam. Šajā "ticības naktī" dvēselei ir jāpieņem bērnišķīga paļāvība, ka Dievs būs tās patiesais apmierinājums, pat ja miesa kliedz citādi. Bet apmaiņā pret radību saprātīgo gaismu mēs sagatavojam sirdi nejūtīgajai Kristus gaismai, kas ir mūsu patiesā atpūta un miers.
Nāciet pie manis visi, kas strādājat un esat apgrūtināti, un es jums došu atpūtu. Uzņemiet manu jūgu un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgs; un jūs atradīsit atpūtu sev. Jo mans jūgs ir viegls, un mana nasta ir viegla. (Mat. 11: 28-30)
Sākumā tas šķiet patiešām neiespējami. “Man garšo mans vīns! Man garšo mans ēdiens! Man patīk manas cigaretes! Man patīk mans sekss! Man patīk manas filmas!…” Mēs protestējam, jo baidāmies — tāpat kā bagātais vīrs, kurš noskumis aizgāja no Jēzus, jo baidījās zaudēt savu īpašumu. Bet Katrīna raksta, ka tieši pretēji ir ar to, kurš atsakās no sava nesakārtots apetīte:
Kur ir kenoze [pašiztukšošana], tur nav baiļu. - Dieva kalpone Katrīna de Hueka Dohertija, Poustīnija, p. 143
Nav baiļu, jo dvēsele vairs neļauj savai apetītei padarīt to par nožēlojamu vergu. Pēkšņi tā izjūt cieņu, kāda tai nekad agrāk nebija bijusi, jo dvēsele izmet viltus Es un visus melus, ko tā iemiesojusi. Tā vietā baiļu vietā ir mīlestība — ja nu vienīgi autentiskas mīlestības pirmās sēklas. Jo patiesībā tā nav pastāvīga tieksme pēc baudām, ja nē nekontrolējams alkas, patiesais mūsu nelaimes avots?
Kur notiek kari un no kurienes rodas konflikti starp jums? Vai karu biedru iekšienē rada nevis jūsu kaislības? (Jēkaba 4: 1)
Mūs nekad neapmierina mūsu tieksmes tieši tāpēc, ka materiālais nekad nevar apmierināt garīgo. Drīzāk "Mans ēdiens," Jēzus teica "ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis." [2]John 4: 34 Kļūt par Kristus “vergu”, uzņemties paklausības jūgu Viņa Vārdam nozīmē uzsākt patiesas brīvības ceļu.
Jebkāda cita nasta jūs nomāc un sagrauj, bet Kristus patiesībā noņem no jums smagumu. Jebkura cita nasta nospiež, bet Kristus tev dod spārnus. Ja jūs noņemat putnam spārnus, jūs varētu šķist, ka jūs noņemat to svaru, taču, jo vairāk svara jūs noņemat, jo vairāk jūs to piesietat pie zemes. Tur tas atrodas uz zemes, un jūs gribējāt to atbrīvot no svara; atdodiet tai spārnu svaru, un jūs redzēsiet, kā tas lidos. - Sv. Augustīns, sprediķi, n. 126. lpp
Kad Jēzus lūdz jūs "paņemt savu krustu", "mīlēt vienam otru", "atsacieties no visa", šķiet, ka Viņš uzliek jums nastu, kas atņemtu jums baudu. Bet tas ir tieši paklausībā viņam "Jūs atradīsit atpūtu sev."
Ka jūs atradīsiet patiess miers.
Visi, kas staigājat apkārt mokot, nomocīti un savu rūpju un tieksmju nospiesti, atstājiet tos, nāciet pie manis, un es jūs atspirdzināšu; un jūs atradīsiet atpūtu savām dvēselēm, ko vēlmes jums atņems. — Sv. Jānis no Krusta, turpat. Ch. 7, 4. lpp. 134
Ja vēlaties to atbalstīt
pilna laika kalpošana,
noklikšķiniet uz zemāk esošās pogas.
Svētī un paldies!
Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
