Par cerību

 

Kristietība nav ētiskas izvēles vai cildenas idejas rezultāts,
bet tikšanās ar notikumu, cilvēku,
kas dzīvei piešķir jaunu horizontu un izšķirošo virzienu. 
—POPE BENEDICT XVI; Encikliskā vēstule: Deus Caritas Est, “Dievs ir mīlestība”; 1

 

ES ESMU šūpulis katolis. Pēdējo piecu gadu desmitu laikā ir bijuši daudzi galvenie momenti, kas ir padziļinājuši manu ticību. Bet tie, kas ražoja cerēt kad es personīgi saskāros ar Jēzus klātbūtni un spēku. Tas savukārt mani pamudināja mīlēt Viņu un citus vairāk. Visbiežāk šīs tikšanās notika, kad es vērsos pie Tā Kunga kā salauzta dvēsele, jo, kā saka psalmists:

Dievam pieņemamais upuris ir salauzts gars; salauztu un pazemotu sirdi, ak Dievs, tu nenonicināsi. (Psalms 51:17)

Dievs dzird nabagu saucienus, jā… bet Viņš atklājas tiem, kad viņu sauciens ir aiz pazemības, tas ir, patiesas ticības. 

Viņu atrod tie, kas viņu nepārbauda, ​​un viņš izpaužas tiem, kas viņam netic. (Zālamana gudrība 1:2)

Ticība pēc savas specifikas ir sastapšanās ar dzīvo Dievu. —POPE BENEDICT XVI; Encikliskā vēstule: Deus Caritas Est, “Dievs ir mīlestība”; 28

Tieši šī Jēzus mīlestības un spēka izpausme “dod dzīvībai jaunu apvārsni”, apvārsni cerēt. 

 

TAS IR PERSONISKI

Pārāk daudz katoļu ir izauguši, dodoties uz svētdienas Misi, nedzirdot, ka viņiem tas ir nepieciešams personīgi atver savas sirdis Jēzum… un tā viņi galu galā uzauga bez Mises. Iespējams, tas ir tāpēc, ka arī viņu priesteriem šī pamatpatiesība nekad netika mācīta seminārā. 

Kā jūs labi zināt, tas nav tikai doktrīnas nodošana, bet gan personiska un dziļa tikšanās ar Glābēju.   — PĀvests JĀNS Pāvils II, Ģimeņu nodošana ekspluatācijā, Neokatehumenālais ceļš. 1991. gads

Es saku "fundamentāls", jo tas is katoļu baznīcas mācība:

"Liels ir ticības noslēpums!" Baznīca šo noslēpumu atzīst Apustuļu ticības apliecībā un svin to sakramentālajā liturģijā, lai ticīgo dzīvi Svētajā Garā varētu pielīdzināt Kristum Dieva Tēva godībai. Tāpēc šī noslēpums prasa, lai ticīgie tam ticētu, to svinētu un lai no tā dzīvotu vitāli svarīgās un personīgās attiecībās ar dzīvo un patieso Dievu. -Katoļu baznīca (CCC), 2558. lpp

 

CERĪBAS RĪSMA

Lūkas evaņģēlija ievadnodaļā pirmie rītausmas stari pārrāva cilvēces drūmo apvārsni, kad eņģelis Gabriels teica:

... tev būs viņu nosaukt vārdā Jēzus, jo viņš izglābs savus ļaudis no viņu grēkiem... tie viņu nosauks Emanuēls, kas nozīmē "Dievs ir ar mums". (Mat. 1:21-23)

Dievs nav tālu. Viņš ir kopā ar mums. Un Viņa atnākšanas iemesls ir nevis sodīt, bet gan atbrīvot mūs no mūsu grēka. 

'Tas Kungs ir tuvu'. Tas ir mūsu prieka cēlonis. —POPE BENEDICT XVI, 14. gada 2008. decembris, Vatikāns

Bet jūs nepiedzīvosiet šo prieku, šo cerību uz brīvību no grēka verdzības, ja vien jūs to neatslēgsit ar ticības atslēgu. Tātad šeit ir vēl viena pamatpatiesība, kurai jāveido jūsu ticības pamats; tā ir klints, uz kuras jābūvē visa tava garīgā dzīve: Dievs ir mīlestība. 

Es neteicu: "Dievs ir mīlošs". Nē, Viņš IR mīlestība. Viņa būtība ir mīlestība. Kā tāda — tagad saproti, dārgais lasītāj — tava uzvedība neietekmē Viņa mīlestību pret tevi. Patiesībā pasaulē nav grēka, lai cik liels tas būtu, kas varētu jūs šķirt no Dieva mīlestības. To sludināja svētais Pāvils!

Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības... Esmu pārliecināts, ka nespēs ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne valdības, ne esošās, ne nākotnes lietas, ne spēki, ne augstums, ne dziļums, ne cita radība. lai mūs šķirtu no Dieva mīlestības mūsu Kungā Kristū Jēzū. (sal. Rom 8:35-39)

Tātad, vai jūs varat turpināt grēkot? Protams, nē, jo smags grēks var šķir tevi no Viņa klātbūtne, un uz visiem laikiem. Bet ne Viņa mīlestība. Manuprāt, tā bija svētā Sjēnas Katrīna, kura reiz teica, ka Dieva mīlestība sniedzas pat līdz elles vārtiem, bet tur tā tiek atteikta. Es saku, ka čuksti tavā ausī, kas saka, ka Dievs tevi nemīl, ir klaji meli. Patiesībā tieši tad, kad pasauli piepildīja iekāre, slepkavības, naids, alkatība un visas iznīcības sēklas, Jēzus nāca pie mums. 

Dievs pierāda savu mīlestību pret mums ar to, ka Kristus nomira par mums, kamēr mēs vēl bijām grēcinieki. (Rom 5: 8)

Šī ir cerības rītausma tā cilvēka sirdī, kurš to spēj pieņemt. Un šodien, šajā „žēlsirdības laikā”, kas beidzas mūsu pasaulē, Viņš lūdz, lai mēs tam noticētu:

Uzrakstiet to nomocīto dvēseļu labā: kad dvēsele redz un apzinās savu grēku smagumu, kad tās acu priekšā parādās visa posta bezdibenis, kurā tā iegrima, lai tā nekrīt izmisumā, bet ar paļāvību sevi Manas žēlsirdības rokās, kā bērns savas mīļotās mātes rokās. Šīm dvēselēm ir prioritātes tiesības uz Manu līdzjūtīgo Sirdi, tām vispirms ir pieeja Manai žēlastībai. Pastāstiet viņiem, ka neviena dvēsele, kas ir aicinājusi Manu žēlastību, nav vīlusies vai nonākusi kaunā. Es īpaši priecājos par dvēseli, kura ir paļāvusies uz Manu labestību… Lai neviena dvēsele nebaidās Man tuvoties, kaut arī tās grēki ir kā koši… Sākot noJēzus Sv. Faustīnai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, dienasgrāmatā, n. 541., 699

Ir arī citas lietas, ko es varētu šodien uzrakstīt par cerību, bet, ja jūs to nedarāt tiešām ticiet šai pamatpatiesībai — ka Dievs Tēvs jūs mīl tieši tagad, jūs varat būt salauztā stāvoklī un ka Viņš vēlas tavu laimi — tad tu būsi kā laiva, kuru mētās vējš no katra kārdinājuma un pārbaudījuma. Par šo cerību uz Dieva mīlestību ir mūsu enkurs. Pazemīga un patiesa ticība saka: “Jēzu, es uzticos tev. Tu parūpējies par visu!” Un, kad mēs to lūgsim no sirds, no iekšām, tā sakot, tad Jēzus ienāks mūsu dzīvē un patiesi darīs žēlsirdības brīnumus. Tie brīnumi savukārt iesēs cerības sēklu tur, kur kādreiz auga skumjas. 

"Cerība," teikts katehismā, "ir dvēseles drošs un nelokāms enkurs, kas ieiet... kur Jēzus ir devies kā priekštecis mūsu labā." ^[1]sal. Katoļu baznīcas katehisms, n. 1820. gads; sk. Sveiki, 6:19-20

Ir pienākusi stunda, kad Dievišķās žēlsirdības vēstījums spēj piepildīt sirdis ar cerību un kļūt par jaunas civilizācijas - mīlestības civilizācijas - dzirksti. —POPEJS JĀNS PAULS II, Homīlija, Krakova, Polija, 18. gada 2002. augusts; vatican.va

Dievs mīl visus vīriešus un sievietes uz zemes un dod viņiem cerību uz jaunu laikmetu, miera laikmetu. Viņa mīlestība, kas pilnībā atklājas Iemiesotajā Dēlā, ir universālā miera pamats. —POPEJS Jānis Pāvils II, pāvesta Jāņa Pāvila II vēsts par pasaules miera dienas svinībām 1. gada 2000. janvārī

 

Tagad vārds ir pilna laika kalpošana, kas
turpinās ar jūsu atbalstu.
Svētī tevi un paldies. 

 

Ceļot ar Marku iekšā Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.