TO paņemt savu Krustu nozīmē iztukšojiet sevi mīlestības dēļ pret otru. Jēzus to izteica citādi:
Tas ir mans bauslis: mīliet viens otru tāpat kā es jūs. Nevienam nav lielāka mīlestība par šo, atdot savu dzīvi saviem draugiem. (Jāņa 15: 12-13)
Mums jāmīl tā, kā Jēzus mūs mīlēja. Viņa personīgajā misijā, kas bija misija visai pasaulei, tā ietvēra nāvi pie krusta. Bet kā mēs, kas esam mātes un tēvi, māsas un brāļi, priesteri un mūķenes, lai mīlētu, ja mūs neuzaicina uz tādu burtisku mocekli? Arī Jēzus to atklāja ne tikai Golgātā, bet katru dienu, kad Viņš staigāja starp mums. Kā teica Sv. Pāvils, "Viņš iztukšoja sevi, iegūstot vergu ..." [1](Filipiešiem 2: 5—8 Kā?
Šodienas Evaņģēlijā (liturģiskie teksti šeit), mēs lasām, kā Tas Kungs pēc sludināšanas atstāja sinagogu un devās uz Sīmaņa Pētera māju. Bet tā vietā, lai atrastu atpūtu, Jēzus nekavējoties tika aicināts dziedināt. Bez vilcināšanās, Jēzus kalpoja Sīmaņa mātei. Un tad tajā vakarā, saulrietā, visa pilsēta šķita pie Viņa durvīm — slimie, slimie un dēmonizētie. Un "Viņš daudzus izārstēja." Jēzus gandrīz negulējis, ļoti agri pirms rītausmas piecēlās, lai beidzot atrastu a "Pamesta vieta, kur viņš lūdza." Bet tad…
Sīmanis un tie, kas bija ar viņu, vajāja viņu un, viņu atraduši, sacīja: "Visi tevi meklē."
Jēzus neteica: “Saki viņiem pagaidīt” vai “Dod man dažas minūtes”, vai “Es esmu noguris. Ļauj man gulēt." Drīzāk
Dosimies tālāk uz tuvējiem ciemiem, lai es varētu arī tur sludināt. Šim nolūkam esmu nācis.
Tas ir tā, it kā Jēzus būtu savu apustuļu vergs, kalps cilvēkiem, kuri nerimstoši Viņu meklēja.
Arī trauki, ēdieni un veļas mazgāšana nerimstoši aicina mūs. Viņi mūs aicina izjaukt mūsu atpūtu un relaksāciju, kalpot un atkal kalpot. Mūsu karjera, kas pabaro mūsu ģimenes un maksā rēķinus, mūs aicina rītausmā, izrauj no ērtām gultām un vada mūsu pakalpojumus. Pēc tam nāk daudz negaidītu prasību un apgriezienu, kas klauvē pie durvīm, mīļotā cilvēka slimība, automašīna, kas jāremontē, ietve jāšķūrē, vai vecāka gadagājuma vecākam nepieciešama palīdzība un komforts. Tieši tad mūsu dzīvē īsti sāk veidoties Krusts. Tieši tad Mīlestības nagus un 
Kalpošana sāk patiešām pārkāpt mūsu pacietības un žēlsirdības robežas un atklāj, cik lielā mērā mēs patiesi mīlam, kā Jēzus mīlēja.
Jā, reizēm Golgāta vairāk izskatās pēc veļas kalna.
Un šīs ikdienas Golgātas, kurās mēs esam aicināti kāpt saskaņā ar mūsu aicinājumu — ja tās vēlas pārveidot mūs un pasauli mums apkārt —, tās ir jādara ar mīlestību. Mīlestība nevilcinās. Tā pienākas mirklī, kad zvana, atstājot aiz sevis savas intereses un meklējot otra vajadzības. Pat viņu nepamatots vajadzībām.
Pēc izlasīšanas Krusts, Krusts!, kāds lasītājs dalījās, kā viņš vilcinājās, kad viņa sieva lūdza viņu iekurt uguni kamīnā viņas vakariņu ballītei.
Tas vienkārši izsūks visu silto gaisu tieši no mājas. Un es darīju viņai zināmu. Tās dienas rītā man bija Kopernika maiņa. Mana sirds mainījās. Sieviete ir ieguldījusi lielu darbu, lai šis vakars būtu jauks. Ja viņa grib uguni, uztaisi viņai uguni. Un tā arī izdarīju. Nebija tā, ka mana loģika būtu kļūdaina. Tā vienkārši nebija mīlestība.
Cik reizes es esmu darījis to pašu! Esmu norādījis visus pareizos iemeslus, kāpēc tas vai cits lūgums bija nelaikā, neloģisks, nepamatots... un Jēzus varēja darīt to pašu. Viņš kalpoja visu dienu un nakti. Viņam bija vajadzīga Viņa atpūta… bet tā vietā Viņš iztukšoja sevi un kļuva par vergu.
Tas ir veids, kā mēs varam zināt, ka esam vienoti ar viņu: kas apgalvo, ka viņā paliek, tam ir jādzīvo tā, kā viņš dzīvoja. (1. Jāņa 2:5)
Redziet, mums nav jāuzņemas lieli gavēņi un mirstības, lai atrastu Krustu. Tā katru dienu mūs atrod mirkļa pienākumos, mūsu ikdienišķajos uzdevumos un pienākumos.
Jo tā ir mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem; Šis ir bauslis, kā jūs dzirdējāt no sākuma, saskaņā ar kuru jums jāstaigā. (2. Jāņa 1:6)
Un vai mēs nepildām Kristus baušļus pabarot izsalkušos, ģērbt kailus un apmeklēt slimos un ieslodzītos ikreiz, kad gatavojam maltīti, mazgājam veļu vai novirzām uzmanību uz rūpēm un 
rūpes, kas apgrūtina mūsu ģimeni un kaimiņus? Kad mēs šīs lietas darām ar mīlestību, nerūpējoties par savām interesēm vai komfortu, mēs kļūstam viņiem par citu Kristu... un turpinām pasaules atjaunotni.
Ir nepieciešams, lai mums būtu tāda sirds kā Samuēls. Šodienas pirmajā lasījumā katru reizi, kad viņš nakts vidū dzirdēja savu vārdu saucam, viņš izlēca no miega un prezentēja sevi: "Te nu es esmu." Ikreiz, kad mūsu ģimenes, aicinājumi un pienākumi sauc mūsu vārdu, arī mums vajadzētu uzlēkt kā Samuēlam… kā Jēzum… un teikt: “Te es esmu. Es būšu jums Kristus."
Lūk, es nāku... Mans prieks ir izpildīt Tavu gribu, mans Dievs, un Tavs likums ir manā sirdī! (Šodienas psalms)
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Mūsu ministrija šo jauno gadu ir sākusi ar parādiem.
Paldies, ka palīdzat mums apmierināt mūsu vajadzības.
Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | (Filipiešiem 2: 5—8 |
|---|