Slavas stunda


Pāvests Jānis Pāvils II ar savu topošo slepkavu

 

THE mīlestības mērs ir nevis tas, kā mēs izturamies pret saviem draugiem, bet gan tas, kā mēs izturamies pret ienaidnieki.

 

Bailes ceļš 

Kā es rakstīja Lielā izkliede, Baznīcas ienaidnieki pieaug, viņu lāpas iedegas ar mirgojošiem un savītiem vārdiem, uzsākot gājienu Ģetzemanes dārzā. Kārdinājums ir skriet - lai izvairītos no konfliktiem, izvairītos no patiesības izteikšanas, pat slēpt savu kristīgo identitāti.

Un visi viņu pameta un aizbēga ... (Marka 14:50)

Jā, daudz vieglāk ir paslēpties aiz tolerances kokiem vai pašapmierinātības lapām. Vai arī vispār zaudē ticību.

Jauns vīrietis viņam sekoja, bet ķermenī bija tikai linu audums. Viņi viņu satvēra, bet viņš atstāja audumu aiz muguras un kails aizbēga. (52. pants)

Vēl citi sekos attālumā - līdz brīdim, kad tiks nospiesti.

Tajā brīdī viņš sāka lamāties un zvērēt: "Es nepazīstu cilvēku." Un tūdaļ gailis ierūcās ... (Mat. 26:74)

 

MĪLESTĪBAS VEIDS 

Jēzus mums parāda citu ceļu. Ar savu nodevību Viņš sāk apbērt Viņa ienaidnieki ar mīlestība.

Viņš izsaka drīzāk skumjas, nevis rājienu, kad Jūda noskūpsta viņa vaigu.

Jēzus dziedina ausu, kas nogriezta no galvenā priestera sardzes - viens no karavīriem, kas nosūtīts Viņu arestēt.

Jēzus pagriež otru vaigu, kad augstie priesteri iepļaukā un nospļauj Viņu.

Viņš Pilāta priekšā neaizsargājas, bet piekāpjas viņa autoritātei. 

Jēzus lūdz saviem bendēm žēlastību: "Tēvs, piedod viņiem ..."

Nēsājot blakus Viņam krustā sistā noziedznieka grēkus, Jēzus sola labajam zaglim Paradīzi.

Visu krustā sišanas procesu vadīšana ir simtnieks. Redzēdams Jēzus atbildes uz visiem ienaidniekiem, viņš iesaucas: "Patiešām šis cilvēks bija Dieva Dēls."

Jēzus viņu pārņēma ar mīlestību.

Tā Baznīca spīdēs. Tā nebūs ar brošūrām, grāmatām un gudrām programmām. Drīzāk tas notiks ar mīlestības svētumu.

Svētie cilvēki vien var atjaunot cilvēci. —POPĒJS JĀNS PAULS II, Vatikāns, 27. gada 2004. augusts

 

SLAVĪBAS STUNDA

Palielinoties retorikai, mums jāpārvar ienaidnieki pacietība. Kad naids saasinās, mums jāpārvar mūsu vajātāji maigums. Spriedumu un maldu laikā mums jāpārvar mūsu nelabvēļi piedošana. Un, tā kā vardarbība un cietsirdība izplūst mūsu augsnē, mums ir jāpārvar mūsu prokurori žēlsirdība.

Tāpēc mums vajadzētu sākt tieši šo brīdi milzīgs mūsu sievas, vīri, bērni un paziņas. Jo kā mēs varam mīlēt savus ienaidniekus, ja nepiedodam draugiem?

 

Ikvienam, kurš apgalvo, ka uzturas Jēzū, jādzīvo tāpat, kā viņš dzīvoja ... mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, svētī tos, kas jūs lād, lūdziet par tiem, kas pret jums izturas slikti. (1. Jāņa 2: 6, Lūkas 6: 27—28)

Žēlsirdība ir gaismas apģērbs, ko Tas Kungs mums ir devis kristībās. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī gaisma nodziest; gluži pretēji, tai katru dienu jāaug mūsos un tādējādi jānes pasaulē Dieva priecīgā vēsts. —POPEJS BENEDIKTS XVI, Lieldienu Homīlija, 15. gada 2007. aprīlis

 

 

Klikšķiniet šeit, lai Atteikties or Apmaksa šim žurnālam. 

 

Drukāt draudzīgs, PDF un e-pasts
Posted in SĀKUMS, SPIRITUALITĀTE.