Izsijāti

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
par trešdienu, 26. gada 2016. decembri
Svētā Stefana Mocekļa svētki

Liturģiskie teksti šeit

Svētais Stefans Moceklis, Bernardo Kavallīno (dzimis 1656)

Būt moceklim nozīmē sajust, kā nāk vētra, un labprātīgi to izturēt pēc pienākuma saukšanas Kristus dēļ un brāļu labā. -Dzīvojis Džons Henrijs Ņūmens no Magnificat, 26. gada 2016. decembrī

IT var šķist dīvaini, ka jau nākamajā dienā pēc priecīgajiem Ziemassvētku svētkiem mēs pieminam pirmā atzītā kristieša mocekli. Un tomēr tas ir vispiemērotākais, jo šī Babe, kuru mēs dievinām, ir arī Babe mums jāseko—No gultiņas līdz Krustam. Kamēr pasaule brauc uz tuvākajiem veikaliem, kur notiek “Boksa dienas” tirdzniecība, kristieši šajā dienā tiek aicināti bēgt no pasaules un pievērst savas acis un sirdi mūžībai. Un tas prasa atkārtotu atteikšanos no sevis - it īpaši atteikšanos no tā, ka viņš patīk, tiek pieņemts un sajaukts pasaules ainavā. Un tas vēl jo vairāk, jo tie, kas mūsdienās stingri turas pie morāles absolūtiem nosacījumiem un svētās tradīcijas, tiek apzīmēti kā vispārējā labuma “nīdēji”, “stingri”, “neiecietīgi”, “bīstami” un “teroristi”.

Šādos apstākļos visstingrākajām sirdīm draud neveiksme... Tās pakļaujas nemitīgajam īgnumam, ko vajāšanas un draugu nekaunība viņām rada. Viņi nopūšas pēc miera; viņi pamazām sāk uzskatīt, ka pasaule nav tik nepareiza, kā saka daži vīrieši, un ka ir iespējams būt pārāk stingriem… Viņi mācās izturēties un būt divkosīgiem… kā papildu argumentu piekāpšanās tiem, kas to dara. joprojām paliek stingri, kuri, protams, jūtas nomākti, vientuļi un sāk šaubīties par sava sprieduma pareizību… tie, kas ir krituši, pašaizsardzībā kļūst par viņu kārdinātājiem. — Svētīgais Džons Henrijs Ņūmens, turpat. 

Iespējams, ka daudzi no jums jau zina, ko es runāju — pavadījuši vai pavada laiku kopā ar radiniekiem, kuri noraida Evaņģēliju vai vismaz pārveido to pēc sava tēla un patikas. Jā, es zinu, jūs vēlaties, lai brīvdienas būtu mierīgas un draudzīgas. Taču šodienas evaņģēlijs mums atgādina, ka, lai gan mēs tiecamies pēc miera ar visiem, tas dažkārt nav iespējams —nav kad tas liek mums apdraudēt mūsu ticību:

Brālis nodos brāli nāvei, bet tēvs savu bērnu; bērni sacelsies pret vecākiem un sodīs viņus ar nāvi. Mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs, bet, kas izturēs līdz galam, tas tiks izglābts. 

Patiesībā tas ir a lieliska zīme kad tevi nicina savas ticības Jēzum dēļ! Svētīgi jūs, kas tiekat vajāti, Mūsu Kungs teica. Tā ir droša zīme, ka Dieva Gars, mūžības Zīmogs un apsolījums, dzīvo tevī.

…viņi nevarēja izturēt gudrību un garu, ar kādu [Stefēns] runāja. To dzirdējuši, tie sadusmojās un grieza pret viņu zobus. (Šodienas pirmais lasījums)

Kad tas notiek, mums ir kārdinājums atkāpties, “saglabāt mieru”. Bet, ja mēs kompromitēsim patiesību, mēs būsim nolieguši Jēzu, kurš ir "patiesība” un atrodam, ka esam izsijāti no ganāmpulka, bļaustāmies ar tiem apustuļiem, kuri bēga no Ģetzemanes un noliedza Viņa vārdu. Tas, no kā mums nekad nevajadzētu atkāpties, ir ne tikai patiesība, bet arī maiguma, pacietības un mīlestības gars. ^[1]sal. 1. Pētera 3:16 Es bieži esmu atklājis, ka tas nav tas, ko es saku, bet gan cik Es to saku, kas aizkustina un pārliecina savus pretiniekus. Tomēr, kā mēs redzam šodienas Mises lasījumos, tieši šis Jēzus Gars Stefanā viņam maksāja viņa klausītāju cieņu, apbrīnu un apstiprinājumu…

…Viņi viņu izmeta no pilsētas un sāka nomētāt ar akmeņiem.

Bet tas viņam ieguva mūžīgu godības vainagu. 

...viņš, Svētā Gara piepildīts, vērīgi paskatījās uz debesīm un ieraudzīja Dieva godību un Jēzu stāvam pie Dieva labās rokas...

Tātad šodien ir tā diena, kurā arī mums ir „uzmanīgi jāskatās” pret debesīm; lai liktu mūsu dzīvi, īpašumus, drošību un bailes perspektīvā, un vēlreiz uzmundrinātu mūsu drosmi ķēniņu ķēniņa labā. Tik maz mūsdienās ir uzticīgi Jēzum Kristum visā katoļu ticībā! Tās ir paliekas. Bet patiešām svētīta palieka. 

Tādējādi Baznīca tiek izsijāta, gļēvi krīt, ticīgie paliek stingri, kaut arī nomākti un apmulsuši. Starp šiem pēdējiem ir mocekļi; nevis nejauši, nejauši paņemti upuri, bet gan izredzētie un izredzētie, izredzētie, Dievam tīkams upuris... vīri, kuri ir brīdināti, ko sagaidīt no savas profesijas un kuriem ir bijis daudz iespēju no tās atteikties, bet Esam pacietīgi un pacietīgi, un Kristus dēļ strādājuši un nepaguruši. Tāds bija svētais Stefans... — Svētīgais Džons Henrijs Ņūmens, turpat. 

Esi mana patvēruma klints, cietoksnis, lai sniegtu man drošību... Izglāb mani no manu ienaidnieku un manu vajātāju ķetnām. Lai tava seja spīd pār tavu kalpu; izglāb mani savā laipnībā. (Šodienas psalms)

Svētī tevi un paldies.

Ceļot kopā ar Marku šajā Adventē Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.