Pirmo reizi publicēts 22. gada 2005. decembrī
MAN BIJA daudzi sīkumi, kas šodien jāpaveic, gatavojoties Ziemassvētkiem. Kad es gāju garām cilvēkiem — kasierim pie kases, puisim, kurš iepilda benzīnu, kurjeram autobusa pieturā —, es jutos piesaistīta viņu klātbūtnei. Smaidīju, sveicināju, pļāpāju ar svešiniekiem. Kā es to darīju, sāka notikt kaut kas brīnišķīgs.
Kristus atskatījās uz mani.
Es varētu redzēt Kristus viņos. Esmu pārliecināts, ka dažiem no tiem nav nekāda sakara ar Jēzu un reliģiju. Bet tam nebija nozīmes. Es redzēju viņos Kristu. Jo mēs esam visi radīts pēc Dieva tēla.
Es sāku saprast daudz dziļāk — kā svešinieks pāri gāzes sūknim prātoja par laikapstākļiem —, kā Kristus mūs mīl. Kā automašīnu restaurators redz tālāk par rūsu un puvi vecam 57 Chevy, kas novietots krūmājā, tā arī Jēzus redz tālāk par mūsu grēku. Viņš redz mūsu skaistumu. Rāmis joprojām ir labs.
Es redzēju, ka šodien smaidos ir siltums, vēlme būt mīlētam, vēlme dot, vēlme saņemt, vecajos, jaunajos, nogurušajos, enerģiskajās. Es redzēju skaistumu ārpus noguruma, pāri nepacietībai, kautrībai, skumjām, vientulībai. Jo ievainotāka likās dvēsele, jo vairāk manā sirdī plūda mīlestība pret šo cilvēku. es nogaršoju -tikai degustācija— milzīgā mīlestība, ko Kristus jūt pret katru no mums. Turas par mani.
Tā ir taisnība: pasaule cieš, pat ja tā to neapzinās. Un debesis raud kopā ar mums. Bet caur asarām es redzu smaidošu Jēzu... Jēzu, kurš ir tik ļoti mūsos iemīlējies, ka vajadzības gadījumā atkal ziedotu savu dzīvību pie krusta.
Debesis plosās no žēlastības pret katru no mums: liberāļiem, konservatīviem; demokrāts, republikānis; katolis, protestants; ateists, agnostiķis; melns vai balts…. Ja jūsu sirds šodien ir salauzta, es vēlos jums apliecināt Kristus mīlestību pret jums. Ja tu esi grēcinieks, ļoti slikts grēcinieks, zini, ka esi tas, kura dēļ šis Kristus Bērns ir nācis. Nožēlot grēkus nekad nav par vēlu. Nekad nav par vēlu sākt no jauna. Jēzus tevi tik ļoti mīl, ka viņa sirds ir pārsprāgt. Vai tagad vari to sajust? Debesu valstība ir tuvu!
Es lūdzu, jūs šajos Ziemassvētkos kopā ar mani nometīsities ceļos blakus ļoti maza, nekaitīga mazuļa silītei. Redzēt Viņa mazās rokas. Viņi jums nekaitēs. Redzi Viņa seju, maigu un mierīgu. Viņš tevi pieņem. Tagad paskatieties uz Krustu. Redzēt viņa rokas, sasietas un atvērtas. Viņi jums nekaitēs. Redzēt viņa seju, maigu un žēlsirdīgu. Viņš tevi pieņem. Cilvēces grēka virsotnē, kad mēs par Viņu nezinājām (kā viņa dzimšanas brīdī) vai mēs apzināti grēkojām pret Viņu (kā Viņa krustā sišanas brīdī), Viņš nekad nespēra pretī. Šis ir Kristus, kurš šodien noliecas pār pasauli. Bēdu pārņemts par saviem pazudušajiem jēriem, Viņš tur atvērtas rokas, lai savāktu ikvienu no mums.
Ir laiks. Lai šie Ziemassvētki mums visiem būtu atšķirīgi. Ir laiks. Atver savu sirdi, savu nogurušo un nogurušo sirdi. Atver acis... Jēzus skatās tu. Jēzus ir nācis pēc tevis. Viņš ir tā Dāvana, kas gaida, lai atkal tiktu jums pasniegta šajos Ziemassvētkos.
Paldies Dievam, ka arī uz mani skatījies.
