ONE varētu rezumēt pēdējos piecus rakstus, no Tīģeris būrī uz Akmeņainā sirds, vienkāršā frāzē: ietērpt sevi Kristū. Vai, kā to izteica Sv. Pāvils:
... uzvelciet Kungu Jēzu Kristu un neparedziet miesas vēlmes. (Rom 13:14)
Es gribu apvienot šos rakstus, lai sniegtu jums vienkāršu priekšstatu un redzējumu par to, ko Jēzus lūdz no jums un manis. Daudziem vēstules, kuras saņemu, sasaucas ar manis rakstīto Akmeņainā sirds…ka mēs vēlamies būt svēti, bet bēdājamies, ka mums tik ļoti trūkst svētuma. Bieži vien tas ir tāpēc, ka mēs cenšamies būt tauriņš pirms ieejot kokonā...
KĀRĶIS UN TAURENIS
Kāpurs nav tas skaistākais radījums. Tas slīd pa zemi, līdz beidzot noauž kokonu. Šajā zīdainajā "kapā" atrodas a metamorfoze-pārmaiņa no vienas radības par pilnīgi citu būtni, tauriņu.
Kad mēs tiekam kristīti, Dievs burtiski dod mums jaunu dabu caur Svētā Gara spēku. Mūsu kritusī daba, ko iznīcināja sākotnējais grēks, tiek noņemta, un mums tiek dota jauna daba, kas radīta pēc Viņa tēla. Tagad daži to salīdzina ar tauriņu, kur kristītā dvēsele kā kāpurs no kristību ūdeņiem izkļūst jaunā radībā. Ja tas tā ir, kāpēc tad es jūtu neko citu, izņemot jaunu, bieži cīnos ar veciem ieradumiem un grēkiem, piemēram, mans vecais es šļūkt? Es nevis lidoju, bet krītu.
Labāks salīdzinājums varētu būt ar Sakramentu
Kristības ir dzimšana no kāpura. Jo pirmatnējā grēka stāvoklī mēs patiesi esam miruši Kristum, mūžīgi šķirti. Bet Jēzū mums ir cerība uz jaunu dzīvi. Viņš ir radīšanas pirmdzimtais vadītājs tauriņa mātes, kas ir Viņa ķermenis, Baznīca. Es esmu "piedzimis no jauna" caur viņas Sakramentiem. Es esmu daļa no "kāpuriem", kas rodas no kristāmtrauka. Es vēl neizrādās kā tauriņš, bet drīzāk kā kāpurs, kas satur visu ģenētisko kodu, lai par tādu kļūtu. Kristībā žēlastība tagad ir dāvājusi pilnu potenciālu, lai kļūtu par to, kas man patiešām ir paredzēts: dvēselei, kas ir pilnīgi brīva, pilnībā spējīga ne tikai lidot pie Dieva, bet arī pacelties pāri pasaulei un tās miesīgajām kaislībām ar Dieva spārniem. Gars.
APLŪDĒTĀJS
Šeit ir sātana uzbrukuma punkts Dieva bērniem. Viņš mūs pārmet, ka neesam "perfekti", neesam "svēti". "Jums vajadzētu būt tauriņam, bet jūs esat tikai tārps!" viņš pasmīn. Jūs redzat, kā viņa vārdi vienmēr šķiet patiesi pēc nominālvērtības, bet tie nav pilnīga realitāte. Jā, mums ir jābūt tauriņiem, bet savā vājumā mēs patiešām esam kā tārpi, kas pagaidām nevar lidot. Bet Dievs to zina! Tāpēc Viņš sūtīja Svēto Garu, lai pabeigtu Kristū iesākto darbu:
Es par to esmu pārliecināts, ka tas, kurš iesāka tevī labu darbu, turpinās to pabeigt līdz Kristus Jēzus dienai. (Fil. 1: 6)
Pat svētais Pāvils atzina, ka viņš joprojām ir "būvniecības stadijā":
Brāļi, es no savas puses neuzskatu, ka esmu pārņēmis īpašumu. Tikai viena lieta: aizmirstot to, kas slēpjas aiz muguras, bet, virzoties uz priekšu priekšā, es turpinu centienus sasniegt mērķi - Dieva augšupejošā aicinājuma balvu - Kristū Jēzū. (Fil. 3: 13-14)
Tātad, kāpēc mēs ticam apsūdzētājam, ja pat iedvesmots Dieva Vārds nerunā par "tūlītēju svētumu", bet gan par transformācijas procesu, kas galu galā nepabeidzas līdz Debesīm?
Mēs visi, atklāti skatoties uz Tā Kunga godību, tiekam pārveidoti par tādu pašu attēlu no godības līdz godībai kā no Tā Kunga, kurš ir Gars. (2. Kor. 3:18)
Mūsu kā ticīgo mērķis ir līdzināties paraugtauriņam — Vissvētākajai Jaunavai Marijai: vienkārši iekļūt Dieva griba kur notiks transformācija caur Dieva spēku, nevis mūsu pašu. Tur mēs nākam ar visiem mūsu grēcīgās slīdēšanas putekļiem un netīrumiem, paļaujoties, ka Viņš var likt visam nākt par labu.
IEEJAS KOKONĀ: VIENVIENULĪBA UN KALPOŠANA
Dabā kāpurs bieži atrod vientulības vietu, lai izveidotu savu kokonu. Tas simbolizē nepieciešamību iekļūt vientulībā lūgšana. Jēzus runāja par šo kokonu:
Kad jūs lūdzat, dodieties uz savu iekšējo istabu, aizveriet durvis un lūdziet savu Tēvu slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev atmaksās. (Mat. 6:6)
'Kad tu lūdzies', kad tu ieiesi savas sirds slepenajā telpā, Dievs tev dos arvien vairāk žēlastību un spēka, lai pārveidotu kristībās ieņemto iekšējo Es. Tomēr, ja jūs meklējat attaisnojumus, lai izvairītos no šī kokona, ka jums nav laika vai tas ir pārāk sauss vai ka lūgšana ir tikai "svētiem" cilvēkiem, tad metamorfāze būs ļoti tālu... ja vispār. Jo tauriņa māte mums māca:
Lūgšana rūpējas par mums nepieciešamo žēlastību ... Sākot noKatoļu baznīca, 2010. lpp
Lūgšanas trūkums nozīmē nepieciešamo žēlastību trūkumu.
Lūgšana ir jaunās sirds dzīve. -Katoļu baznīca, 2697. lpp
Neviena lūgšana vienkārši nozīmē, ka jūsu jaunā sirds mirst, neizmantojot dzīvi, kas tai nepieciešama, lai pārveidotos. Kas man vēl jāsaka? Izlemt par lūgšanu nozīmē pieņemt lēmumu par Dievu vai, pareizāk sakot, attiecībām ar Viņu, kurš vienīgais var tevi pārveidot:
... lūgšana ir Dieva bērnu dzīvās attiecības ar savu Tēvu ... —CCC, nr.2565
(Es uzaugu vishiperīgākais un izklaidīgākais cilvēks, kādu vien varat iedomāties. Ja lūgšana man ir iespējama, tā ir iespējama jebkurš.)
Kokons ir ne tikai kopības vieta sirdī, bet arī vieta valstībā. Un Jēzus mums precīzi pateica, kur tai vietai ir jābūt:
...kas pazemojas, tas tiks paaugstināts... Drīzāk tas, kas vēlas būt liels jūsu vidū, lai būs jūsu kalps;
Ikviens, kas vēlas būt pirmais starp jums, būs visu vergs. (Lūkas 14:11; Marka 10:43-44)
Caur pazemīgu kalpošanu, pazemīgais kārpiņš
Illar tiks pacelts līdz skaistam tauriņam. Kā es rakstīju Akmeņainā sirds, lai nestu augļus, mums ir jābūt kalpa sirdij.
Kas paliek manī un es viņā, tas nesīs daudz augļu, jo bez manis jūs neko nevarat darīt...
Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, tāpat kā Es esmu turējis sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
(Jņ 15:5, 10)
Kurš gan nevar piecelties no galda un pirmais sākt ēst? Kurš gan nevar piecelties no dīvāna un nopļaut vecas atraitnes zālienu vai nošķūrēt seniora ietvi? Kurš gan nevar nomainīt autiņbiksītes bez prasīšanas vai iznest atkritumus? Vai arī sēdēt un klausīties, kā kāds izvēdina sirdi? Tas ir tas, ko Jēzus nozīmē būt kalpam: pildīt Dieva gribu, kas katru dienu izteikta vienkāršajā mirkļa pienākumā. Viņa jūgs ir viegls un Viņa nasta viegla. Taču bieži vien kalpošanas procesā mēs cīnāmies ar savu slinkumu, savtīgumu vai kārdinājumu. Tā ir daļa no kokona — kokona tumsa. Bet tas nenozīmē, ka tu neaug Viņā. Tas vienkārši nozīmē, ka jums joprojām ir vajadzīgs Pestītājs, jums ir vajadzīga Viņa žēlastība, jums ir vajadzīga kokona žēlastība.
JUST DO IT
Ja tu ieiesi šajā lūgšanas un kalpošanas, kontemplācijas un darbības kokonā, tad sāks notikt kaut kas neticams. Jēzus dzīve, tas garīgais "ģenētiskais kods", kas ierakstīts tavā sirdī kristībās, sāks atklāties. Jums patiesi sāks augt Gara spārni (tas ir, brīvība lidot pāri grēka važām); Dēla acis (tas ir, gudrība); un Tēva krāsas (tas ir tikums un svētums). Bet tas prasa laiku, dārgais brāli. Tas prasa pacietība, dārgā māsa. Kokons ir tumsas vieta; gaidīšanas; atteikties no vecā, lai pieņemtu jauno. Tā ir cīņas, lēmuma, no jauna sākuma vieta. Tā ir ticības un padošanās vieta, kur dažkārt jūtam, ka Dievs mūs ir pametis, jo, mūsuprāt, esam bezspārnu un akli.
Bet Viņš atbild:
Mans bērns, tas ir tas, ko TU redzi. Un tomēr, jūs esat šeit, kokonā, esat izvēlējies sākt no jauna un palikt ar Mani. Netiesājiet sevi, jo jūs nevarat redzēt, kā aug spārni, kas izstumti no redzesloka. Tavas acis pārklāj tumsas un pārbaudījumu plēve un pat Mana paša roka, lai tu nekļūtu lepns par sevī augošo skaistumu. Netiesājiet, jo Es esmu Radītājs, un es zinu, kad mani bērni ir gatavi lidot... jums tikai jāpaļaujas kā mazam bērnam un jāpastāv, lai jūs varētu būt ietērpti Manī.
Jo tu esi miris, un tava dzīvība līdz ar Kristu ir apslēpta Dievā. Kad Kristus parādīsies tava dzīvība, tad arī tu parādīsies kopā ar viņu godībā. Tad nogaliniet savas zemes daļas: netiklību, netīrību, kaislības, ļaunas tieksmes un alkatību, kas ir elkdievība... dusmas, dusmas, ļaunprātība, apmelošana un neķītra valoda no jūsu mutēm. Beidziet melot viens otram, jo esat novilcis veco Es ar tā praksēm un uzvilcis jauno, kas tiek atjaunots, zināšanām pēc tā radītāja tēla. Tad ģērbieties kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, no sirds līdzjūtības, laipnības, pazemības, lēnprātības un pacietības, pacietot cits citu un piedodot viens otram, ja kādam ir kādas pretenzijas pret otru; kā Tas Kungs jums ir piedevis, tā arī jums jādara. Un pāri visam tam uzvelciet mīlestību, tas ir, pilnības saiti. (Kol 3:3-14)
SAISTĪTAIS LASĪJUMS:
Kad atkal un atkal neizdodas, sāciet atkal un atkal: Atkal sākums
Cerība izmisušajai dvēselei: Viens vārds
Cerība dvēselei nāves grēkā: Tiem, kas ir mirstīgajā grēkā
