Steidzamība pēc Evaņģēlija

TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
no 26. gada 31. līdz 2014. maijam
Sestās Lieldienu nedēļas

 

TUR ir Baznīcas uzskats, ka evaņģelizācija ir paredzēta dažiem izredzētajiem. Mēs rīkojam konferences vai draudzes misijas, un tie “daži izredzētie” nāk un runā ar mums, evaņģelizē un māca. Bet, kas attiecas uz mums pārējiem, mūsu pienākums ir vienkārši iet uz Misi un atturēties no grēka.

Nekas nevarētu būt tālāk no patiesības.

Kad Jēzus teica, ka Baznīca ir “zemes sāls”, Viņš vēlējās mūs apkaisīt visās dzīves jomās: izglītībā, politikā, medicīnā, zinātnē, mākslā, ģimenē, reliģiskajā dzīvē un tā tālāk. Tur, vietā, kur atrodamies, mums ir jākļūst par Jēzus lieciniekiem ne tikai tajā, kā dzīvojam, bet arī apliecinot Viņa spēku mūsu dzīvē un vajadzību pēc Viņa kā vienīgo ceļu uz mūžīgo dzīvi. Bet kurš tā domā? Pārāk maz, kas noveda pāvestu Pāvilu VI pie viņa ievērojamās enciklikas, Evangelii Nuntiandi:

Kas mūsdienās ir noticis ar to slēpto Labās Vēsts enerģiju, kas spēj spēcīgi ietekmēt cilvēka sirdsapziņu? …Šādi šķēršļi ir sastopami arī mūsdienās, un mēs aprobežosimies ar degsmes trūkuma pieminēšanu. Tas ir vēl nopietnāk, jo tas nāk no iekšpuses. Tas izpaužas nogurumā, apburtībā, kompromisos, intereses trūkumā un galvenokārt prieka un cerību trūkumā. — “Par evaņģelizāciju mūsdienu pasaulē”, n. 4, n. 80; vatican.va

Līdz ar to pasaule ir nonākusi krīzē, kas nav nekas cits kā Kristus glābjošo patiesību aptumsums, ko daļēji aizēnojusi Baznīca, kura pati ir pazaudējusi savu misiju, zaudējusi degsmi, zaudējusi savu. pirmā mīlestība. ^[1]sal. Pirmā zaudētā mīlestība Trešdienas pirmajā lasījumā mūsu laikā tas ir īpaši steidzams:

Dievs ir neievērojis neziņas laikus, bet tagad viņš pieprasa, lai visi cilvēki visur nožēlo grēkus, jo viņš ir noteicis dienu, kurā viņš 'tiesās pasauli ar taisnību'.

Kurš gan nevarētu iedomāties Jēzus vārdus svētajai Faustīnei, kurā teikts, ka pasaule šobrīd dzīvo “žēlsirdības laikā”, kas drīzumā nostāsies taisnības laikā? Jā, tas ir steidzami, jo mēs redzam, ka tik daudz mūsu draugu, ģimenes un kaimiņu lec ar kuģi no Pētera barkas uz Sātana liellaivu, visi izgaismoti lētās plastmasas terases gaismās.

Tāpēc maniem nesenajiem rakstiem par “Mīlestības liesmu” ir savlaicīga nozīme. “Iededini liesmās Dieva dāvanu, kas tev ir” sacīja svētais Pāvils jaunajam un bailīgajam Timotejam, jo "Dievs mums nav devis gļēvulības garu, bet gan spēka, mīlestības un paškontroles garu." ^[2]sal. 2. Tims 1: 6-7 Viens veids, kā es atklāju, ka Dievs iededzina Savu mīlestību manā sirdī, ir dalīties tajā. Tāpat kā kamīna durvju atvēršana pēkšņi palielina caurvēju, tāpat arī tad, kad mēs sākam atvērt savas sirdis, lai dalītos ar Jēzus dzīvi, Gars iedegas Vārda spēkā. Mīlestība ir uguns, kas tikai rada vēl vairāk uguns.

Šīs nedēļas Mises lasījumi mums māca drosmīgu atslābināšanos, kas ir nepieciešama ik kristietis, kad runa ir par evaņģelizāciju. Svētajam Pāvilam bija daudz panākumu un daudz neveiksmju. Vienā vietā mājsaimniecības tiek pārvērstas, citur tās viegli noraida viņa uzskatus, bet citur viņu ieslodzīja. Un tomēr svētais Pāvils neļauj ievainotai lepnībai, bailēm vai vājumam atturēt viņu no evaņģēlija dalīšanas. Kāpēc? Rezultāti ir Dieva, nevis viņa ziņā.

Mēs pirmdien lasījām pirmajā lasījumā par Lidijas pievēršanu.

…Tas Kungs atvēra viņas sirdi, lai pievērstu uzmanību Pāvila teiktajam.

Tas ir Svētais Gars, “Patiesības Gars”, kas ved dvēseles patiesībā (Trešdienas evaņģēlijs). Svētais Gars ir gaisma, kas nāk no mūsu sirds degošas krāsns Dieva labā. Ja cita dvēsele ir paklausīga Garam, tad mīlestības liesma no mūsu sirdīm var ielēkt viņu sirdīs. Mēs nevaram piespiest nevienu ticēt ne vairāk kā mēs varam aizdedzināt slapju bluķi.

Bet mēs nekad nedrīkstam spriest par dvēseli vai situāciju. Neskatoties uz neveiksmēm, Pāvils un Sīla izvēlas slavēt Dievu savās ķēdēs. Dievs izmanto viņu uzticību, lai satricinātu cietumsarga sirdsapziņu un panāktu viņa atgriešanos. Cik bieži mēs klusējam, jo ​​jūtam, ka otrs mūs noraidīs, vajā, nomels... un tādējādi zaudēs iespēju mainīt dzīvi?

Es atceros, kad šis rakstīšanas apustulāts sākās pirms astoņiem gadiem ar diezgan bargu vārdu no Tā Kunga:

Tu, cilvēka dēls, es tevi esmu iecēlis par Israēla nama sargu; kad tu dzirdi vārdu no manas mutes, tev tie mani jābrīdina. Kad es saku ļaunajiem: “Tu, ļaunais, tev jāmirst”, un jūs nerunājat, lai brīdinātu ļaunos par viņu ceļiem, viņi mirs savos grēkos, bet es likšu jūs atbildīgu par viņu asinīm. (Ecēh 33:7-8)

Es pateicos Dievam par šiem vārdiem, jo ​​tie mani atkal un atkal ir dzenuši pāri kautrības kalniem. Es domāju arī par skaisto amerikāņu priesteri, ko pazīstu, pazemīgu, svētu cilvēku, par kuru varētu domāt, ka viņš ir debesu "kurpes". Un tomēr kādu dienu Tas Kungs viņam parādīja elles vīziju. "Tur ir vieta, ko sātans jums ir rezervējis, ja jūs nespēsiet ganīt dvēseles, kuras esmu jums uzticējis." Arī viņš ir ļoti pateicies Tam Kungam par šo “dāvanu”, kas neļāva liesmai viņa sirdī izdzist un kalpošanai kļūt remdenai.

Tas mums var likties skarbi. Bet paskatieties, Jēzus nenomira pie krusta, lai mēs varētu sēdēt un sarīkot pikniku, kamēr dvēseles kā sniegpārslas krīt ellē. Tika dota Lielā pavēle ​​padarīt par mācekļiem tautas mēs -mums 2014. gadā, kas tagad ir apustuliskās pēctecības pēcteči un bērni. Tāpēc klausīsimies arī mūsu Kunga maigumu, kas saka svētajam Pāvilam:

Nebaidies. Turpini runāt un neklusē, jo Es esmu ar tevi. (piektdienas pirmais lasījums)

Ļaujiet mums, tāpat kā Marija, sestdienas evaņģēlijā, “steigties” pie sava tuvākā, lai atnestu viņiem Jēzu, kas dzīvo mūsos – šo dzīvo. Mīlestības liesma kas var izkausēt sirdis, apēst grēku un visu padarīt jaunu. Patiešām, pasteigsimies.

… Mums ir jāatgādina sevī pirmsākumu impulss un jāļauj sevi piepildīt ar apustuliskās sludināšanas dedzību, kas sekoja Vasarsvētkiem. Mums pašiem jāatdzīvina Pāvila dedzinošā pārliecība, kurš kliedza: “Bēdas man, ja es nesludinu Evaņģēliju” (1. kor 9: 16). Šī aizraušanās neizraisīs Baznīcā jaunu misijas izjūtu, kuru nevar atstāt “speciālistu” grupai, bet tai jāietver visu Dieva Tautas locekļu atbildība. —ST. JĀNS PAULS II, Novo Millennio Ineuente, n. 40. lpp

 

SAISTĪTĀ LASĪJUMS

• Jaunās evaņģelizācijas steidzamība: atbilde uz aicinājumu, Dr. Ralfs Mārtins

 

Tweet

Jūsu atbalsts ir nepieciešams šai pilna laika kalpošanai.
Svētī tevi un paldies.

Saņemt Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.

Pievienojieties Markam Facebook un Twitter!