Mazais ceļš

 

DO netērējiet laiku, domājot par svēto varoņiem, viņu brīnumiem, ārkārtas grēku nožēlošanu vai ekstāzēm, ja tas jums tikai rada drosmi pašreizējā stāvoklī ("Es nekad nebūšu viens no viņiem", mēs nomurminām un pēc tam nekavējoties atgriežamies pie status quo zem sātana papēža). Drīzāk nodarbojieties ar vienkāršu staigāšanu pa Mazais ceļš, kas ne mazāk ved uz svēto svētlaimi.

 

MAZĀIS CELS

Jēzus izklāstīja Mazo ceļu, kad sacīja saviem sekotājiem:

Ikvienam, kurš vēlas nākt pēc manis, ir jānoliedz sevi, jāuzņem savs krusts un jāseko man. (Mat. 16:24)

Es vēlos to atkārtot citā veidā: Noliegt, Lietot un Dievināt.

 

I. Noliegt

Ko nozīmē sev liegt? Jēzus to darīja katru savu zemes dzīves mirkli.

Es nokāpu no debesīm nevis tāpēc, lai izpildītu savu gribu, bet gan tā gribu, kurš mani sūtīja ... Āmen, āmen, es jums saku: dēls pats neko nevar izdarīt, bet tikai to, ko redz savu tēvu. (Jāņa 6:38, 5:19)

Pirmais Mazā ceļa atspēriena punkts katrā mirklī ir noliegt savu gribu, kas ir pretrunā ar Dieva likumiem, mīlestības likumu - noraidīt “grēka glamūru”, kā mēs sakām savos kristību solījumos.

Jo viss, kas atrodas pasaulē, jutekliskā iekāre, acu vilināšana un pretencioza dzīve nav no Tēva, bet gan no pasaules. Tomēr pasaule un tās vilinājums iet prom. Bet kurš izpilda Dieva gribu, tas paliek mūžīgi. (1. Jāņa 2: 16—17.)

Turklāt tas ir likt Dievu un savu tuvāko sev priekšā: “Es esmu trešais”.

Jo Cilvēka Dēlam nāca nevis kalpot, bet kalpot. (Marka 10:45)

Tādējādi pirmais solis katrā mirklī ir a kenoze, sevis iztukšošana no sevis, lai piepildītos ar debesu maizi, kas ir Tēva griba.

Mans ēdiens ir pildīt tā gribu, kurš mani sūtīja. (Jāņa 4:34)

 

II. Izvēlēties

Kad mēs atzīstam Dieva gribu, mums jāpieņem lēmums piemērot to mūsu dzīvē. Kā es rakstīju Par kļūšanu svētu, Tēva griba parasti tiek izteikta mūsu dzīvē ar “šī brīža pienākumu”: ēdieni, mājas darbi, lūgšanas utt. Lai “paņemtu savu krustu”, tas nozīmē izpildīt Dieva gribu. Pretējā gadījumā “Noliegt” pirmais solis ir bezjēdzīga ieskatīšanās. Kā nesen teica pāvests Francisks,

… Cik skaisti ir būt kopā ar Viņu un cik nepareizi ir ieturēt starp “jā” un “nē”, teikt “jā”, bet būt apmierinātam tikai ar to, ka esi nomināls kristietis. —Vatikāna radio, 5. gada 2013. novembris

Patiešām, cik daudz kristiešu zina, kāda ir Dieva griba, bet nedari to!

Jo, ja kāds ir vārda klausītājs, nevis darītājs, viņš ir kā cilvēks, kurš spogulī skatās uz savu seju. Viņš ierauga sevi, pēc tam aiziet un nekavējoties aizmirst, kā viņš izskatījās. Bet tas, kurš ieskatās pilnīgajā brīvības likumā un neatlaidīgi, un nav klausītājs, kurš aizmirst, bet gan darītājs, kas rīkojas, tāds tiks svētīts tajā, ko viņš dara. (Jēkaba ​​1: 23-25)

Jēzus šo otro soli Mazajā ceļā pamatoti dēvē par “krustu”, jo tieši šeit mēs sastopamies ar miesas pretestību, pasaules vilkšanu, iekšējo cīņu starp “jā” vai “nē” Dievam. Tādējādi mēs speram soli šeit no žēlastības.

Jo Dievs ir tas, kurš savā labajā nolūkā darbojas jūsos gan vēloties, gan darbojoties. (Fil. 2:13)

Ja Jēzum Kristum bija vajadzīgs Kirēnas Sīmanis, kas Viņam palīdzētu nest savu krustu, tad esiet droši, mums ir vajadzīgi arī “Simoni”: Sakramenti, Dieva Vārds, Marijas un svēto aizlūgšana, kā arī lūgšanu dzīve.

Lūgšana rūpējas par mums nepieciešamo žēlastību nopelniem. -Katoļu baznīcas katehisms, n. 2010. lpp

Tāpēc Jēzus teica:lūdzieties vienmēr, nenogurstot" ^[1]Lūkas 18: 1 jo šī brīža pienākums ir katrs mirklis. Mums vienmēr ir vajadzīga Viņa žēlastība, it īpaši tāpēc, lai to izdarītu dievināt mūsu darbi ...

 

III. Dievināt

Mums ir jāatsakās no sevis un pēc tam jāpielieto Dieva griba. Bet kā Svētais Pāvils mums atgādina:

Ja es atdodu visu, kas man pieder, un ja es nododu savu ķermeni, lai es varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības, es neko neiegūstu. (1. Kor. 13: 3)

Vienkārši sakot, mūsu “labie darbi” nav labi, ja tajos nav kaut kas no Dieva kurš ir visa labuma avots, kurš ir pati mīlestība. Tas nozīmē, ka sīkumi jādara ar lielu rūpību, it kā mēs tos darītu sev.

"Mīli savu tuvāko kā sevi pašu. (Marka 12:31)

Nemeklējiet lielas lietas, vienkārši dariet mazas lietas ar lielu mīlestību. Jo mazāka lieta, jo lielākai jābūt mūsu mīlestībai. —Mātes Terēzes norādījumi MC māsām, 30. gada 1981. oktobris; no Nāc būt mana gaisma, lpp. 34, Braiens Kolodiejčuks, MC

Jēzus sacīja: “seko man.” Tad Viņš pastiepa rokas pie krusta un nomira. Tas nozīmē, ka es neatstāju šo drupatu zem galda, par kuru zinu, ka tur ir, bet jūtos pārāk noguris, lai atkal izņemtu slotu, lai slaucītu. Tas nozīmē, ka es nomainu mazuļa autiņu, kad viņš raud, nevis atstāju to darīt manai sievai. Tas nozīmē ņemt ne tikai no mana pārpalikuma, bet arī no līdzekļiem, lai nodrošinātu kādu, kam tas ir vajadzīgs. Tas nozīmē būt pēdējam, kad es ļoti labi varētu būt pirmais. Rezumējot, tas nozīmē, kā Katrīna Dohertija mēdza teikt, ka es apgūlos uz “Kristus krusta otrās puses” - ka es “sekoju” viņam, nomirstot sev.

Tādā veidā Dievs sāk valdīt uz zemes kā debesīs pamazām, jo, kad mēs rīkojamies mīlestībā, Dievs, kas ir mīlestība, nodarbojas ar mūsu darbībām. Tas padara sāli labu un vieglu. Tādēļ šie mīlestības akti mani arvien vairāk pārveidos par sevi, bet tie ietekmēs arī tos, kurus es mīlu ar Viņa mīlestību.

Ļaujiet jūsu gaismai tik spīdēt cilvēku priekšā, lai viņi redzētu jūsu labos darbus un godinātu jūsu Tēvu, kas atrodas debesīs. (Mat. 5:16)

Mīlestība ir tas, kas dod gaismu mūsu darbiem ne tikai paklausībā, tos darot, bet arī iekš cik mēs tos izpildām:

Mīlestība ir pacietīga, mīlestība ir laipna. Tā nav greizsirdīga, mīlestība nav pompoza, tā nav uzpūsta, tā nav rupja, tā nemeklē savas intereses, tā nav ātri norūdīta, tā nesasniedz traumas, tā nepriecājas par nepareizu rīcību, bet priecājas ar patiesību. Tas nes visas lietas, tic visām lietām, cer visām lietām, iztur visas lietas. Mīlestība nekad neizdodas. (1. Kor. 13: 4–8)

Mīlestība tad ir kas dievina mūsu darbi, iepludinot tos ar Dieva, kas ir mīlestība, spēku, lai pārveidotu sirdis un pašu radību.

 

DAD

Noliegt, piemērot un dievināt. Viņi veido saīsinājumu DAD. Mazais ceļš nav pašmērķis, bet gan ceļš uz savienošanos ar Tēvu. Tētis, angļu valodā ebreju valodā ir “abba”. Jēzus ieradās, lai mūs samierinātu ar mūsu Tēvu, mūsu Tēti, mūsu Abbu. Mēs nevaram samierināties ar Debesu Tēvu, ja vien mēs nesekojam Jēzus pēdās.

Tas ir mans mīļais Dēls, ar kuru es esmu ļoti apmierināts; klausieties viņu. (Mat. 17: 5)

Un klausoties, sekojot Jēzum, mēs atradīsim Tēvu.

Kurš izpilda manus baušļus un tos ievēro, tas mani mīl. Un, kas mani mīl, to mīlēs mans Tēvs, un es viņu mīlēšu un atklāšos. (Jāņa 14:21)

Bet mūsu Tēvs arī zina, ka šis ceļš ir a šaurs ceļš. Ir pagriezieni, stāvi kalni un akmeņi; ir tumšas naktis, raizes un biedējoši mirkļi. Un tādējādi Viņš mums ir sūtījis Niecietīgo, Svēto Garu, kas mums palīdzētu šajos brīžos saukt:Abba, tēvs!" ^[2]sal. Rom 8:15; Gal 4: 6 Nē, kaut arī Mazais ceļš ir vienkāršs, tas tomēr ir grūti. Bet šeit ir vieta, kur mums ir jābūt bērnišķīgai ticībai, lai, klupdami un krītot, kad mēs pilnīgi sajuktu un pat grēkotu, mēs vērstos pie Viņa žēlastības, lai sāktu no jauna.

Šī stingrā apņemšanās kļūt par svēto Man ir ļoti patīkama. Es svētīju jūsu centienus un došu jums iespējas sevi iesvētīt. Esiet modrs, ka nezaudējat nevienu iespēju, ko Mana gādība jums piedāvā svētdarīšanai. Ja jums neizdodas izmantot iespēju, nezaudējiet mieru, bet dziļi pazemojieties Manis priekšā un ar lielu uzticību pilnībā iegremdējieties Manā žēlastībā. Tādā veidā jūs iegūstat vairāk nekā esat zaudējis, jo pazemīgai dvēselei tiek piešķirta lielāka labvēlība, nekā pati dvēsele prasa.. —Jēzus Sv. Faustīnai, Dievišķā žēlsirdība manā dvēselē, Dienasgrāmata, n. 1361

Mums jābūt aizņemtiem ar Viņa žēlastību un gribu, nevis ar mūsu neveiksmi un grēcīgumu!

Mēģiniet pēc iespējas labāk, bez pārmērīgas satraukuma, manas meitas, darīt ar pilnību to, kas jums būtu jādara un ko jūs vēlētos darīt. Vienreiz tu kaut ko ir izdarījuši, tomēr par to vairs nedomā. Tā vietā domājiet tikai par to, kas jums joprojām ir jādara, vai vēlaties darīt, vai arī darāt pareizi. Ejiet Tā Kunga ceļos vienkārši un nemociet sevi. Jums vajadzētu nicināt savus trūkumus, bet ar mieru, nevis ar satraukumu un nemieru. Šī iemesla dēļ esiet pacietīgs pret viņiem un iemācieties gūt labumu no viņiem, svēti sevi noniecinot…. - Sv. Pio, Vēstule māsām Ventrellām, 8. gada 1918. marts; Padres Pio garīgais virziens uz katru dienu, Džanluidži Paskvale, lpp. 232

Mums ir jāatsakās no sevis, jāpielieto sevi un jāpadodina darbi, darot Dieva gribu ar mīlestību. Tas patiešām ir parasts, neglābošs Mazais ceļš. Bet tas ievedīs ne tikai jūs, bet arī citus Dieva dzīvē gan šeit, gan mūžībā.

Kas mani mīl, turēs manu vārdu,
un mans Tēvs viņu mīlēs,
un mēs nāksim pie viņa un darīsim
mūsu mājoklis kopā ar viņu. (Jāņa 14:23)

 

 

Tweet