TAGAD VĀRDS PAR MASAS LASĪJUMIEM
piektdienai, 18. gada 2016. novembrim
Filipīnu Svētās Rozes piemiņas memoriāls
Liturģiskie teksti šeit
I gribu jums pateikt noslēpumu. Bet tas patiesībā nemaz nav noslēpums, jo tas atrodas plašumā. Un tas ir tas: jūsu laimes avots un avots ir Dieva griba. Vai jūs piekristu, ka, ja Dieva valstība valdītu jūsu mājās un jūsu sirdī, jūs būtu laimīgs, ka valda miers un saskaņa? Dārgais lasītāj, Dieva valstības atnākšana ir sinonīms sveicinot Viņa gribu. Patiesībā mēs lūdzam par to katru dienu:
Nāc tava valstība, tava griba ir piepildīta uz zemes, tāpat kā debesīs ...
Pāvests Benedikts reiz teica:
… Katru dienu mūsu Tēva lūgšanā mēs lūdzam To Kungu: “Tavs prāts ir piepildīts uz zemes, kā tas ir debesīs”. (Mat. 6:10)…. mēs apzināmies, ka “griba” ir vieta, kur tiek izpildīta Dieva griba, un ka “zeme” kļūst par “debesīm” - ti, mīlestības, labestības, patiesības un dievišķā skaistuma klātbūtnes vietā - tikai tad, ja uz zemes ir Dieva griba ir izpildīta. —POPE BENEDICT XVI, Vispārējā auditorija, 1. gada 2012. februāris, Vatikāns
Ķēniņš Dāvids (ilgi pirms Jēzus teica: “Man ir jāēd tā, kas mani sūtīja, gribu un jāpabeidz viņa darbs” [1]John 4: 34) tika piešķirta dziļa šī dievišķā ēdiena avota garša. Viņa prieka avots nebija bagātība vai statuss, bet vienkārši, lai ikvienā sīkumā izpildītu Dieva gribu bez kompromisiem.
Jūsu dekrētu ziņā es priecājos, tāpat kā visās bagātībās. Jā, jūsu dekrēti ir mans prieks; viņi ir mani padomdevēji. Cik saldi manai aukslējumam ir tavi solījumi, saldāki par medu manai mutei! Tavi dekrēti ir mans mantojums uz visiem laikiem; viņi ir mana sirds prieks. Es ar atvērtu muti alkstu ilgoties pēc jūsu komandām. (Šodienas psalms)
Ja jums ir aizdomas, ka Dāvids piedzīvoja ekstazi pēc Dieva gribas, tad jums ir taisnība. Jo ieiešana dievišķajā gribā ir kas vairāk nekā vienkārši paveikt kādu darbību. Tas jādara pašā Svētās Trīsvienības dzīvē, radošumā, svētībā, žēlastībā un mīlestībā. Jums tam jāuzticas - to sauc par ticību! Dzīvot Dieva gribā nozīmē ne tikai “izpildīt baušļus”, bet arī katru otro dienu censties dzīvot “dievišķajā gribā”, daļēji vienkārši veicot “šī brīža pienākumu” atbilstoši savai dzīves vietai. Ja Zeme atstātu savu orbītu tikai dienai vai uz pāris vai divām nedēļām noliectos prom no Saules par pāris grādiem, planētu iemestu haosā. Arī tad, kad kaut nedaudz atkāpjamies no Dieva gribas, tas izmet mūsu iekšējo mieru un attiecības.
Es nevaru pietiekami atkārtot šos vārdus:
Jēzus ir prasīgs, jo vēlas mūsu patieso laimi. —POPĒJS JĀNS PAULS II, Pasaules Jauniešu dienas vēstījums 2005. gadam, Vatikāns, 27. gada 2004. augusts, Zenit.org
Bet šī Kristus prasība sekot Viņa gribai nenozīmē iepriecināt kādu tālu dusmīgu Dievu, kurš sūta pērkona pērles, kad mēs kļūdāmies ... drīzāk Tas Kungs saka:
ES tevi pazīstu! Es tevi izveidoju! Es zinu, kam es tevi izveidoju! Un tas ir šāds: mīlēt Mani ar visu savu būtību, lai es jums visu atdotu.
Ja tu mani mīli, tu turēsi manus baušļus. (Jāņa 14:15)
Tik bieži mēs pavadām savu dienu kompromisiem - it īpaši mazajās lietās. Bet, kad mēs nonākam līdz nakts stundām, mēs esam nemierīgi, neapmierināti, nemierīgi. Tas ir Svētais Gars, kurš mūs nudien saka: "Mana, nevis jūsu, griba notiks!" Kad mēs beidzot nodosimies Dieva gribai, mēs atklāsim divas lietas. Pirmkārt, ka Viņa griba ir salda, jo tā dod gaismu sirdij un dvēselei, bet sirdsapziņai - brīvību un mieru. Bet mēs arī atklāsim, ka arī Viņa griba var būt sāpīga, jo tā prasa mūsu pašu gribas, mūsu pašu plānu un kontroles noliegšanu. Tas ir attēlots šodienas pirmajā lasījumā:
Es paņēmu mazo rituli no eņģeļa rokas un noriju to. Man mutē tas bija kā salds medus, bet, kad to biju apēdis, vēders kļuva skābs. Tad kāds man sacīja: "Jums atkal ir jāpravieto par daudzām tautām, tautām, valodām un ķēniņiem."
Dzīvojot Dieva gribā, mēs kļūstam par Viņu liecinieki, mēs kļūstam par pretrunu pazīmēm dumpīgā pasaulē. Tas ir pamats tam, ko nozīmē būt pravietim: būt zīmei, kas norāda ārpus laicīgā, uz mūžīgo, uz mūsu sirds ilgām, kas ir pats Dievs.
Sirds, kas pastāvīgi svin Dieva gribu un dāvāto dzīvi, ir kā kora dziedāšana. Tas kļūst par skaidrības aicinājumu visiem, kas meklē un neatrod, visiem, kas jau sen ir beiguši dziedāt un ir pametuši jebkāda veida dejas. - Katrīna de Hueka Dohertija, no Evaņģēlijs bez kompromisiem
Karalis Dāvids dejoja pēc Dieva gribas. Marija šūpojās Dievišķajā gribā. Svētais Jānis pacēlās līdz Kristus sirdspukstiem. Un Jēzus katru savu dzīves soli pieslēdza Tēva pēdām.
Tā ir Lielā deja, un jūs, mīļotā dvēsele, esat uzaicināti.
SAISTĪTĀ LASĪJUMS
Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja jūs varētu sniegt savu ieguldījumu
daļai no mūsu “dejas” - šī rakstošā apustulāta.
Ceļot kopā ar Marku Jūsu darbs IR Klientu apkalpošana Tagad Word,
noklikšķiniet uz reklāmkaroga zemāk, lai abonēt.
Jūsu e-pasts netiks kopīgots ar kādu citu.
Zemsvītras piezīmes
| ↑1 | John 4: 34 |
|---|